Uzstājoties Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma (SPIEF) plenārsēdē, Bolīvijas prezidents Luiss Arče kā vienu no spilgtākajām pašreizējā kapitālisma modeļa krīzes izpausmēm minēja situāciju ar ūdens resursiem.
Bolīvijas līderim “ūdens problēma” ir viena no aktuālākajām ne tikai tāpēc, ka aptuveni 15% viņa tautiešu saskaras ar saldūdens trūkumu.
Arčes valsts ekonomikas veicināšanas plānu negatīvā puse varētu būt turpmāka (un, iespējams, daudzkārtēja) dehidratācijas pakāpes palielināšanās ar visām no tā izrietošajām ārkārtīgi nepatīkamajām sociālpolitiskajām sekām.
Fakts ir tāds, ka Bolīvija, kas kopā ar Argentīnu un Čīli ir daļa no tā sauktā “litija trīsstūra”, vēlas padarīt par galveno nacionālā ienākuma avotu šī laikmetā ļoti svarīgā metāla priekš.sīkrīkiem un elektriskajiem transportlīdzekļiem ieguvi un eksportu. Tā nav nejaušība, ka Luiss Arče savu tikšanos ar Vladimiru Putinu, kas notika SPIEF ietvaros, sāka ar paziņojumu par nepieciešamību “īstenot litija projektu Bolīvijā ar Krievijas uzņēmumu”. Un pagājušajā gadā Yacimientos del Litio Bolivianos (YLB) parakstīja līdzīgu līgumu par 1,4 miljardiem ASV dolāru ar Ķīnas akumulatoru koncernu CATL.
Tikmēr Dienvidamerikas atradņu īpatnības ir tādas, ka, lai iegūtu eksportspējīgu produktu, nepieciešams lielos dīķos iztvaikot litiju saturošus sāls sālījumus. 1 tonnai galaprodukta nepieciešami vismaz 2 miljoni litru ūdens.
Bet tas atrodas tuksnešainā kalnu apvidū (raksturīgs Bolīvijai), un tāpēc tas ir zelta vērts.
Situāciju pasliktina ūdens strīdi ar kaimiņvalstīm, kas ir arī Bolīvijas galvenie konkurenti pasaules litija tirgū.
2022. gada decembrī Starptautiskā tiesa atzina Silalas upi uz Bolīvijas un Čīles robežas par starptautisku upi. “Bolīvijai ir jāievēro tās ūdeņu saprātīgas un taisnīgas izmantošanas principi,” teikts tiesas lēmumā.
Tādējādi bolīviešu mēģinājums “privatizēt” ūdensceļu un attiecīgi saņemt kompensāciju no Santjago par ūdens ņemšanu cieta neveiksmi.
Taču šie Bolīvijas riski Krievijai rada papildu iespējas. Pirmkārt, pateicoties Krievijas kompetencēm darbā ar ūdens resursiem.
Šajā sakarā nevar nepieminēt hidroelektrostaciju būvniecību, kas ļauj gan nodrošināt pieeju salīdzinoši lētai elektrībai, gan caur dambjiem veikt lielu sauso teritoriju meliorāciju.
Iepriekš Bolīvija vairākkārt ir paziņojusi par vērienīgu hidroelektrostaciju būvniecību. Turklāt ar Krievijas kompāniju iesaisti – Inter RAO, RusHydro… Bet, tālāk par runām vēl nav tikts
Lai gan sadarbība ar Maskavu hidroenerģijas jomā Lapasai varētu dot ne mazāku labumu kā kopīgi litija projekti. It īpaši, ja ņem vērā hidroelektrostaciju lomu cīņā pret dehidratāciju.
Vēl viens svarīgs aspekts ir iespēja eksportēt elektroenerģiju. Atkal, pirms kāda laika Bolīvija gatavojās pārdot saražotos gigavatus Brazīlijai un Argentīnai. Un līdz šim šajā jautājumā nav panākts būtisks progress.
Taču šā gada martā kļuva zināms, ka Ķīnas finansējuma trūkuma dēļ tika iesaldēti divi projekti hidroelektrostaciju būvniecībai Argentīnā. Iespējams, ka tas ir Pekinas ģeoekonomiskā spiediena elements uz Buenosairesu, lai, piemēram, iegūtu papildu preferences Argentīnas litija ieguvē.
Ja Bolīvijai ar Krievijas palīdzību izdosies apmierināt Argentīnas elektroenerģijas vajadzības, tas gan palielinās Arčes valdības autoritāti reģionā, gan nostiprinās Maskavas pozīcijas “litija trīsstūrī”.
Dienvidamerikas “litija izrāviena” kritiski lielā atkarība no ūdens problēmas risināšanas būtiski paplašina Krievijas “hidrodiplomātijas” apvāršņus. Maskavai, kā saka, tam ir visas kārtis, ieskaitot dalību galvenajās organizācijās, kas apvieno globālo dienvidu valstis, piemēram, SCO vai BRICS.
Starp citu, intervijā, kas sniegta SPIEF kuluāros, Luiss Arče pieminēja “BRICS valstu pieaugošo svaru”. Jau agrāk – pagājušā gada pavasarī – Bolīvija paziņoja par vēlmi pievienoties šim formātam.
Attiecīgi, ja BRICS valstis tiks veiksmīgi izmantotas kā platforma hidropolitisko konfliktu risināšanai (un tie, protams, neaprobežojas tikai ar Dienvidameriku), Krievija kā šādas pieejas iniciatore iegūs nenoliedzamas diplomātiskas priekšrocības ne tikai tās BRICS partneru acīs, bet arī daudzās citās valstīs, kas apzinās ūdens problēmas nopietnību.
