Pēdējās dienās pat Kremļa mediji neslēpj, ka maija beigās noticis līdz šim lielākais Ukrainas bruņoto spēku uzbrukums olupētajai pussalai. Tas varētu liecināt, ka tauta ir labi informēta par notiekošo, tapēc nolēmām nedaudz iedziļināties notiekošajā ”no iekšpuses”
Jūnijs tradicionāli ir visakatīvākās tūrisma sezonas sākums Krievijā, un Krima jau vēsturiski ir bijis viens no iecienītākajiem galamērķiem. Nokļūšanai okupētajā pussalā ir trīs iespējas.
Populārakā ir Krimas tilts, pa kuru joprojām notiek apjomīga pasažieru vilcienu kustība no vairākām Krievijas pilsētām. Jāuzsver, ka šos reisus aktivizē tieši tūrisma sezonai, maija beigās. Piemēram, 1.jūnijā reisos uz Krimu bija devušies 46 pasažieru vilcieni no dažādiem Krievijas reģioniem. Arī no Pleskavas un ceļš līdz Eipatorijai prasa 48 stundas laika.Tomēr arī šī informācija tuvākajā laikā noteikti koriģēsies… Ar ATACMS raķetēm
Tapat pa Krimas tiltu notiek aktīva autosatiksme. Pēdējo dienu notikumi likuši gana bieži slēgt, pārtraukumi parasti ilgst vairākas stundas un, kā informē Krievijas mediji, piemēram, 31.naijā vienā tilta pusē rindā stāvēja 157 mašīnas, bet otrajā, 260.
Noteikti atzīmēsim, ka pēdejās dienās Ukraina sekmīgi apturējusi galveno prāmju satiksmi uz okupēto pussalu. Tomēr Krievijas mediji ziņo, ka tā jau esot atjaunota. Bet, iespējams, ka šis apstāklis mūspusē ir nedaudz pārvērtēts, jo, kā raksta Forbes:
”Pat Ukrainas militārajai izlūkošanai nav precīzu datu par to, cik lielā mērā Krievijas loģistika Krimā paļāvās uz prāmju satiksmi. Kopš tilta darbības uzsākšanas plakandibena prāmji ir kļuvuši par rezervi drošākiem un ietilpīgākiem transporta veidiem. Drošākā un lielākā loģistikas līnija uz Krimu, Dienvidu dzelzceļš, ir neskarta. To vienkārši nevar iznīcināt, raksta Forbes.
Mēģinājumi uzbrukt Kerčas prāmjiem “ir vairāk politiski nekā militāri, un to mērķis ir izdarīt spiedienu uz Maskavu,” komentē atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālis Miks Raiens.
Katrā ziņā, varam paši izvērtēt, kā to visu uztver parastais krievu tūrists, jo prāmju satiksme ir arī viena no satiksmes un tūristu atobusu iespējām nokļūt Krimā.
Kā nākošā iespēja ir sauszemes ceļš caur okupētajām Ukrainas teritorijām. Maršruta garums ir 387 km. Paredzamais ceļojuma laiks ir septiņas stundas.
Tūrists tomēr ieradies. Kas tālāk?
Neskatoties uz pastāvīgiem uzbrukumiem, okupētajā pussalā notiek viesnīcu un kūrortu rezervēšana. Kas liek tūristiem doties uz bīstamo reģionu?
”Pagājušajā vasarā ar draugu šķērsojām tiltu 2,5 stundas pirms uzbrukuma. Un tikai pieturā Orlā par to uzzinājām. Un tomēr šovasar atkal braukšu pāri tiltam,” Vladimirs raksta Krimas tilta čatā, kur ar informāciju apmainās tie, kuri vēl tikai plāno doties atvaļinājumā, un tie, kuri pussalu jau apmeklējuši šogad. Un Vladimirs nav vienīgais fatālists. Sapulcējas ģimenes ar bērniem un vecāka gadagājuma radinieki, vecāki sūta bērnus uz vasaras nometnēm…
Neskatoties uz to, ka internetā ir populārs jautājums “vai ir bīstami atpūsties Krimā?”, rezervācijas rit pilnā sparā. Tūristus neaptur ne regulārā satiksme uz Krimas tilta gaisa uzlidojumu dēļ, ne vietējiem iedzīvotājiem jau pazīstamie pretgaisa aizsardzības darbi. Pat pirmais trieciens kūrorta infrastruktūrā dienvidu krastā – pansionāts netālu no Aluštas – tas nestrādā, bet tiek rekonstruēts…
“Protams, tūristi reaģē uz ziņu fonu, viņi ir noraizējušies par Krimā notiekošo,” saka Sergejs Romaškins, Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas (ATOR) viceprezidents, tūroperatora “Dolphin” vadītājs. – Piemēram, pagājušās nedēļas notikumi uz divām dienām apturēja ekskursiju izpārdošanu: pirmdien un otrdien tūristi plānus iesaldēja, bet jau trešdien tirdzniecība atkal sākās tādā pašā apjomā kā iepriekšējā. nedēļa. Un mums nebija neviena ceļojuma atcelšanas.
Pēc Sergeja Romaškina domām, šādai krievu attieksmei pret brīvdienām pussalā ir vairāki iemesli:
“Tie, kas šosezon brauc uz Krimu, pilnībā saprot un pieņem riskus – pēdējo divu gadu laikā viņi ir analizējuši situāciju un ir gatavi ar to samierināties,” uzskata eksperts. — Aptuveni runājot, cilvēki ir psiholoģiski pielāgojušies briesmām.
Un, otrkārt, tūristi uzskata, ka mūsdienās visur ir nedroši, bet Krima ir ļoti labi aizsargāta, proti, iespēja sastapties ar draudiem nav lielāka kā citās mūsu valsts Eiropas daļas pilsētās.
“Mēs saskaitījām ne vairāk kā 10 procentus no vasaras rezervāciju atcelšanas,” saka Natālija Stambuļņikova, Krimas mazo viesnīcu asociācijas priekšsēdētāja.
“Pat ja, nedod Dievs, notiek kaut kas negatīvs un tūristu plūsma apstājas, tad Krimas atpūtnieku skaits sasniegs tādus rādītājus, kas salīdzināmi ar visu pērno gadu, aptuveni 5,2 miljoni tūristu,” saka Sergejs Romaškins, ATOR viceprezidents. – Bet vasara ir tikko sākusies!
“Tūrisma nozarē Krasnodaras apgabala kūrorti parasti ir sadalīti piecos reģionos: Soči, Bolšaja Anapa, Gelendžika, Adlera un Lazarevska,” skaidro Sergejs Romaškins. — Un, ja pagājušajā gadā Sočos atpūtās 7 miljoni cilvēku, tad Krimā — 5,5 miljoni. Un Anapa ir tikai trešajā vietā ar 3,5–4 miljoniem. Krimā ir bijuši un joprojām ir savi pielūdzēji, kuri jau gadu desmitiem atpūšas tikai šeit un nav gatavi atteikties no sev tīkamās vietas. Turklāt apdraudēta ir arī Krasnodaras teritorija.
Lai gan šīs intervijas var izklausīties pēc propagandas, atzīmēsim, ka ir arī pludmales, kuras tika slēgtas tūristiem militāru apstākļu dēļ, un tādas, slēgtās, Krimas rietumu krastā ir teju visas.
Katrā ziņā, joprojām ceram, ka jau tuvākajā laikā varēsim uzrakstīt arī par to, kā notiek tūristu evakuācija no okupētās Krimas.
