Tērvetes novadā reģistrētā biedrība “Latviešu karavīrs” sākusi pētījumu “Zemgaļu un sēļu vēsturi raksturojoši tūrisma resursi Zemgalē jauna tūrisma maršruta “Baltu ceļš “ izveidei”.
Pētījums notiek ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta LLI – 187 “Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu ceļš”” atbalstu. Projekta mērķis ir sabiedrībā veidot dziļāku izpratni par baltu materiālo un nemateriālo kultūras un dabas mantojumu, attīstīt jaunu, inovatīvu un ilgtspējīgu tūrisma produktu – starptautisku maršrutu, kas ļaus attīstīt kultūras tūrismu reģionā, dažādot piedāvājumu, paaugstināt produktu kvalitāti un pieejamību.
Lai projekta ieviesēji varētu balstīties uz iespējami autentiskāku un pilnīgāku informāciju par seno baltu cilšu, tostarp zemgaļu un sēļu, vēsturi un dzīvesveidu abu kaimiņvalstu teritorijās, pētījuma veicēji ķērušies pie rakstīto avotu, kas nav sevišķi daudz, arheoloģisko, folkloras un citu materiālu apzināšanas un izpētes. Notiek seno pilskalnu, kulta un piemiņas vietu, amatniecības centru un darbnīcu, muzeju un vēsturisko ekspozīciju, kā arī Zemgalei un Sēlijai raksturīgu ainavisko vērtību apzināšana. Jau notikusi radoša domu apmaiņa ar projekta partneriem un pētniekiem no Kurzemes plānošanas reģiona un Šauļu apgabala Lietuvā, kur sācies līdzīgs pētījums. Pavisam drīz Zemgalē iecerēts organizēt muzejnieku un tūrisma speciālistu darba grupas tikšanos, lai runātu par pirmajiem pētījumā gūtajiem rezultātiem, lai iegūtu papildus informāciju par pašreizējā stāvokļa novērtējumu vienam vai otram maršrutā iekļaujamajam objektam, lai spriestu par nepieciešamā infrastruktūras – viesu namu, ēdināšanas uzņēmumu, autostāvvietu esamību vai neesamību lielāku tūristu grupu uzņemšanai.
Līdztekus tam, pētnieki strādā pie vairāku mazāku tematisku tūrisma maršrutu izstrādes, kas konkrētā reģionā varētu attīstīties blakus galvenajam vairākdienu maršrutam, piemēram, “Baltu rotas Zemgalē”, “Ostas Zemgalē”, “Zemgaļu un sēļu pilskalni” un vēl citi.
Īstenojot vēl vairākas citas aktivitātes, minētā projekta ieviešana ilgs līdz 2019. gada aprīlim un tā kopējais finansējums ir 763 402,38 eiro, tostarp ERAF finansējums – 648 892 eiro.
Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
