Atlikušais ledāju apgabals Cilo kalnos ir bojāts un degradēts, norāda zinātnieki. Viņi vēlas to slēgt apmeklētājiem
Hakkari Cilo kalnos Turkijas dienvidaustrumos ir līdz 20 000 gadu veci ledāji. Ledus cepures pašlaik paceļas līdz 4135 metru augstumam virs jūras līmeņa, taču tās var nepalikt ilgi.
Katru gadu globālās sasilšanas dēļ tiek zaudēti milzīgi apgabali, un zinātnieki saka, ka teritorija ir pilnībā jāslēdz apmeklētājiem, lai to aizsargātu.
“Ledāju iekšpusē ir notikusi ievērojama kušana”
Pētnieki ir novērojuši ledāju apgabala samazināšanos par 55% pēdējo 30 gadu laikā, Turcijas laikrakstam Daily Sabah sacīja profesors Faruks Alaeddinoglu no Van Yüzüncü Yıl universitātes (YYÜ).
“Temperatūras starpība Cilo kalnos 4135 metros ir daudz augstāka, salīdzinot ar zemākiem apgabaliem valstī. Līdz ar to kušana notiek daudz ātrāk,” sacīja Alaeddinoglu.
“Ledus slāņi, kas agrāk bija 200 metrus dziļi, tagad ir nokritušies zem 50 metriem.”
Pēc zinātnieka domām, arī šis 50 metru dziļums vairs nav cieta ledāja masa.
“Ledāju iekšpusē ir notikusi ievērojama kušana, izraisot plaisas, kanālu un tuneļu veidošanos,” viņš teica. “Pārējie ledāji ir lielā mērā bojāti un degradēti.”
Alaeddinoglu brīdina, ka, ja šie ledāji netiks saglabāti, tie var pilnībā izzust nākamo 20 gadu laikā.
“Šie ledāji ir mantojums, dabas brīnumi, kas ir liecinieki dažām no senākajām Anatolijas ģeogrāfijas paliekām. Mums šie brīnumi ir jāaizsargā.”
Cilo kalni tika noteikti par nacionālo parku 2020. gadā, un katru gadu šajā apgabalā tiek piesaistīti simtiem dabas entuziastu un pārgājienu ceļotāju.
Alaeddinoglu uzskata, ka ledāji tagad ir jānoslēdz un jāpārklāj ar aizsargkārtu, lai palīdzētu tos saglabāt.
“Rajons ir kļuvis ļoti aktīvs ar apmeklētājiem. Cilvēki staigā pa ledājiem, kas ir riskanti,” viņš teica. “Apmeklētājiem vajadzētu fotografēt ledājus tikai no attāluma.”
“Mēs nevēlamies, lai nākamās paaudzes tikai lasītu par šiem ledājiem grāmatās, bet arī redzētu tos vizuāli,” viņš piebilda.
Ledāju saglabāšana ir “izdzīvošanas jautājums”
Ledājus visā Eiropā un visā pasaulē sagaida līdzīgi drūms liktenis.
Pasaules ledāju uzraudzības dienesta (WGMS) dati liecina, ka šīs ledainās ainavas tagad ir par 9000 miljardiem tonnu vieglākas nekā tad, kad 1975. gadā sākās pieraksti.
“Tas ir līdzvērtīgs milzīgam Vācijas izmēra ledus blokam, kura biezums ir 25 metri,” saka dienesta direktors, profesors Mihaels Zemps.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) jaunajā ziņojumā par stāvokli globālajā klimatā atklājās, ka no 2022. līdz 2024. gadam ledāji piedzīvoja vislielākos trīs gadu zaudējumus, kādi reģistrēti.
“Septiņi no desmit negatīvākajiem masas bilances gadiem ir notikuši kopš 2016. gada,” saka WMO ģenerālsekretāre Seleste Saulo, norādot uz atšķirību starp ledāju daudzumu, ko iegūst sniegputenī, un daudzumu, ko tie zaudē sezonālās kušanas rezultātā.
Tas izraisa “kaskādes seku lavīnu”, brīdina ANO aģentūra, sākot no plūdiem līdz ūdens trūkumam un jūras līmeņa celšanos.
“Ledāju saglabāšana nav tikai vides, ekonomikas un sabiedrības nepieciešamība,” saka Saulo. “Tas ir izdzīvošanas jautājums.”
