Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans paziņoja, ka ASV, Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās varētu notikt Stambulā Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana “vadībā”.
“Mēs patiesi ticam, ka pēc pirmās un otrās tiešo sarunu kārtas [starp Krieviju un Ukrainu] Stambulā varētu sekot tikšanās starp [ASV prezidentu Donaldu] Trampu, [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un [Ukrainas prezidentu] Zelenski Erdogana vadībā,” Fidans sacīja vizītes laikā Kijivā, kur viņš tiksies ar Ukrainas līderi. Neilgi pirms tam viņš apmeklēja Maskavu.
Zelenskis iepriekš paziņoja, ka Ukraina ir gatava rīkot trīspusēju tikšanos ar Putinu un Trampu. “Ja Putins jūtas neērti ar divpusēju tikšanos vai visi vēlas, lai tikšanās būtu trīspusēja, es neesmu pret to. “Esmu gatavs jebkuram formātam,” sacīja Ukrainas prezidents. Atbildot uz to, Kremlis norādīja, ka arī Putins ir gatavs tikšanās reizei, taču tā var notikt tikai pēc tam, kad Krievijas un Ukrainas delegācijas panāks vienošanos par kara izbeigšanas nosacījumiem. “Putins vairākkārt ir paziņojis, ka viņš principiāli atbalsta kontaktus augstākajā līmenī; protams, tie ir pieprasīti, taču tiem jābūt gataviem,” uzsvēra Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Otrā sarunu kārta starp Krieviju un Ukrainu varētu notikt 2. jūnijā Stambulā. Pirms tam puses pirmo reizi trīs gadu laikā tikās vienā un tajā pašā vietā 16. maijā. Rezultātā tika panākta vienošanās par karagūstekņu apmaiņu pēc formulas “1000 pret 1000”. Maskava un Kijeva arī vienojās otrajai sanāksmei sagatavot memorandus ar miermīlīga izlīguma nosacījumiem. Kijiva iesniedza savu dokumentu Vašingtonai un Maskavai, norādot, ka Krievijas pusei iepriekš jānosūta sava memoranda versija, lai sarunas būtu konstruktīvas. Vienlaikus Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava nodos sagatavoto dokumentu Kijevai un sniegs par to paskaidrojumus, bet tikai tieši sanāksmē Turcijā.
16. maija sarunās Krievijas delegācija Krievijas prezidenta palīga Vladimira Medinska vadībā pieprasīja, lai Kijiva atdotu četrus Krievijas armijas daļēji okupētos apgabalus: Luhansku, Doņecku, Zaporižju un Hersonu. Atteikuma gadījumā Maskava draudēja ieņemt vēl divus reģionus – Sumu un Harkovu. Zelenskis uzsvēra, ka šī prasība ir nepieņemama. Tomēr, saskaņā ar augsta ranga Reuters avotiem, Putins nav gatavs piekāpties teritoriju jautājumā. Kā atzīmēja viens no aģentūras sarunu biedriem, ja Putins nepanāks miera līgumu pēc saviem noteikumiem, viņš centīsies parādīt, ka Ukrainai “rītdiena būs vēl sāpīgāka”. Kā vēsta Reuters avots, Kremlis uzskata, ka Krievija var cīnīties gadiem ilgi, neatkarīgi no tā, kādas sankcijas Rietumi ieviesīs un kādas ekonomiskās grūtības sekos.
