ASV joprojām cer panākt pamieru starp Krieviju un Ukrainu līdz Lieldienām, kuras gan katoļi, gan pareizticīgie kristieši svin šī gada 20.aprīlī, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, vēsta Bloomberg.
Tomēr, neskatoties uz Baltā nama vēlmi noslēgt vienošanos dažu nedēļu laikā, termiņi var aizkavēties pušu nopietnu nesaskaņu un uzbrukumu turpināšanās dēļ, tostarp ar bezpilota lidaparātiem.
CBS News raidījumā Face the Nation svētdien nacionālās drošības padomnieks Maikls Valcs sacīja, ka konflikts ir tuvāk mieram “nekā jebkad agrāk”.
“Progress būs šāds: mums ir šis pamiers attiecībā uz infrastruktūru , <…> tagad mēs runāsim par pamieru Melnajā jūrā, lai abas puses varētu pārvietot graudus, degvielu un atsākt tirdzniecību Melnajā jūrā,” sacīja Valss.
Sestdien intervijā telekanālam Fox News viņš sacīja, ka ASV varētu ierosināt trīs posmu plānu pamiera panākšanai: abām pusēm jāpārtrauc bezpilota lidaparātu un raķešu palaišana uz atomelektrostacijām, naftas vadiem un elektrotīkliem; veikt ieslodzīto apmaiņu un vienoties par līniju, pa kuru tiks noteiktas Ukrainas un Krievijas kontroles zonas. Taču Valss atzina, ka to panākt būtu ļoti grūti.
Atgādināsim, ka šodien Saūda Arābijā sāksies sarunas starp ASV un Kijevas un Maskavas pārstāvjiem. Kā ziņo New York Times, tikšanās ar Ukrainas delegāciju notiks svētdienas vakarā, bet ar Krievijas delegāciju pirmdien. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tehniskajām detaļām, lai uzraudzītu uzbrukumu enerģētikas infrastruktūrai 30 dienu pārtraukšanu. Tiek apspriesta arī iespējamā pamiera zonas paplašināšana, tostarp Melnās jūras zonā. Turklāt tiks apspriesti nosacījumi graudu darījuma atsākšanai un tirdzniecības tranzīta atjaunošanai Melnajā jūrā, žurnālistiem sacīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs .
Tajā pašā laikā Krievijas puse turpina pieprasīt izbeigt militārās piegādes Ukrainai. Tās prezidents Volodimirs Zelenskis, komentējot pašreizējo situāciju, norādīja uz nepieciešamību palielināt sankciju spiedienu uz Maskavu.
“Ir nepieciešami jauni lēmumi un jauns spiediens uz Maskavu, lai izbeigtu šos triecienus un visu šo karu,” viņš rakstīja X (bijušais Twitter).
Intervijā prezidenta lidmašīnā Air Force One Baltā nama šefs Donalds Tramps pauda pārliecību , ka tikai viņš ir spējīgs apturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ka situācija ir “zināmā mērā kontrolēta”.
“Es domāju, ka pasaulē nav neviena, kas varētu apturēt [Putinu], izņemot mani, un es domāju, ka es varu viņu apturēt,” sacīja Tramps.
Pārrunājot attiecības ar Putinu, Tramps uzsvēra, ka viņa pirmajā prezidenta pilnvaru termiņā nav bijuši lieli militāri konflikti, kuros būtu iesaistīta Krievija.
“Viņš nekur neiebruka, kamēr es biju prezidents,” sacīja Tramps.
Šogad oficiāli apstiprinātas divas Putina un Trampa telefonsarunas: 12. februārī un 18. martā. Tomēr pastāv viedoklis, ka kontakti varēja būt daudz biežāki, tostarp arī pirms Trampa ievēlēšanas. Kremlis neizslēdz papildu sarunu iespēju starp līderiem. Peskovs, atbildot uz jautājumu, atzīmēja : “Informējam jūs par tām sarunām, par kurām zinām. Bet mēs nevaram izslēgt visu pārējo.” Pēc Peskova teiktā, pēdējā Putina un Trampa saruna ir “solis pretī personīgai tikšanās reizei”.
Uz šo notikumu fona jaunais Krievijas vēstnieks ASV Aleksandrs Darčijevs nākamnedēļ gatavojas doties uz Vašingtonu, vēsta TASS . Šī iecelšana kļuva iespējama pēc tam, kad sarunās starp Krieviju un ASV tika panāktas vienošanās Rijādā. Kremlis arī atzīmē, ka tas ir solis ceļā uz divpusējo attiecību normalizēšanu un diplomātisko pārstāvniecību pilnvērtīga darba atjaunošanu.
Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs dienu iepriekš žurnālistam Takeram Karlsonam sacīja, ka ASV ir panākušas lielu progresu Krievijas un Ukrainas konfliktā, taču “galīgais mērķis ir 30 dienu pamiers”, kura laikā puses varēs apspriest tā pastāvīgu izbeigšanu.
“Mēs neesam tik tālu no tā,” viņš secināja .
Lai gan miera iniciatīvas joprojām ir sarunu līmenī, karadarbības intensitāte frontē joprojām ir augsta. Krievija 24 stundu laikā palaidusi 147 bezpilota lidaparātus, no kuriem 97 notriekuši Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Kā informē Ukrainas puse, bezpilota lidaparāta uzbrukuma rezultātā svētdien Kijivā gājuši bojā trīs cilvēki, tostarp piecus gadus vecs bērns, bet ievainoti 10 cilvēki. Tāpat Zaporižjas apšaudē ar 12 bezpilota lidaparātiem tika ievainoti 14 cilvēki un trīs gāja bojā.
Līdzīgi uzbrukumi notiek arī Krievijas teritorijā: arī Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 59 Ukrainas bruņoto spēku bezpilota lidaparātu uzbrukumu 7 Krievijas reģioniem naktī uz 23.martu. Apšaudes rezultātā Rostovas apgabalā, saskaņā ar vietējo varas iestāžu ziņojumiem, bezpilota lidaparāta uzbrukuma rezultātā automašīnai gāja bojā viens cilvēks . Šajā reģionā pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 29 bezpilota lidaparātus, Astrahaņas apgabalā – 20, bet vairākas ierīces tika iznīcinātas Voroņežas, Volgogradas, Kurskas un Saratovas apgabalos.
