Izraēlas triecienus Irānai turpmāko sarunu laikā par Teherānas kodolprogrammu būs “ļoti grūti apturēt”, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps. Vašingtona ir “gatava, vēlas un spējīga” mudināt puses panākt pamieru, sarunā ar reportieriem Ņūdžersijā norādīja Tramps.
Tramps iepriekš bija paziņojis, ka lēmumu par ASV iesaistīšanos konfliktā pieņems divu nedēļu laikā (termiņš, ko viņš savas politiskās karjeras laikā izmantojis vairākkārt). Eksperti atzīmēja, ka tikai ASV ir bunkuru iznīcinātājs, kas spēj trāpīt Irānas slēptajām kodoliekārtām. Tramps norādīja, ka viņš dod Irānai iespēju noslēgt darījumu, lai neļautu Teherānai būvēt kodolbumbu.
Reuters norāda, ka neilgi pirms došanās uz Ņūdžersiju nedēļas nogalē Tramps vēl vienu reizi tikās ar savu nacionālās drošības komandu, un Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs turpina kontaktus ar Irānu caur Kataru. ASV prezidents, atbildot uz žurnālistu jautājumiem lidostā, netieši to apstiprināja, norādot, ka Vašingtona “runā ar Irānu” un neiebilst pret Teherānas lūguma par triecienu pārtraukšanu nodošanu Izraēlai jaunu sarunu laikā.
“Es domāju, ka šobrīd ir ļoti grūti izteikt šādu lūgumu. Kad kāds uzvar, tas ir grūtāk nekā tad, kad kāds zaudē,” skaidroja Tramps.
Viņš piebilda, ka divas nedēļas ir noteicis kā laiku, kura laikā “kļūs skaidrs, vai cilvēki ir gatavi atjēgties”. Tramps norādīja, ka viņš neiebilst pret pamiera atbalstīšanu “atkarībā no apstākļiem”, taču viņš vēl nevar pateikt, vai viņa lēmums par Irānu būs “lielākais” viņa karjerā. Pēc viņa teiktā, tas būs atkarīgs no lēmuma būtības un kļūs skaidrs pēc 5 vai 10 gadiem. Tramps uzsvēra, ka viņš vienmēr pieiet situācijām kā “miera uzturētājs”, taču “dažreiz ir nepieciešama neliela stingrība, lai panāktu mieru”. Viņš norādīja, ka sauszemes spēku nosūtīšana uz Irānu ir “pēdējā lieta”, ko viņš apsver.
Trampam tika jautāts arī par to, kā pašreizējā situācija atšķiras no 2003. gada ASV iebrukuma Irākā, jo pastāvēja bažas, ka Sadama Huseina valdība izstrādā masu iznīcināšanas ieročus. Toreiz vēl nebūdams politiķis, Tramps iebilda pret karu. Prezidents sacīja, ka tagad ir “milzīgs materiālu daudzums”, kas liecina, ka Irānai “dažu mēnešu laikā” varētu būt kodolbumba.
Tramps arī neklātienē atkal iebilda pret bijušo demokrāti Tulsi Gabardu, kuru viņš iecēla par Nacionālās izlūkošanas direktori. Lūgts komentēt ziņojumus, ka izlūkdienestiem nav pierādījumu, ka Irāna būtu gatava ražot kodolbumbu, Tramps atbildēja: “Izlūkdienestu aprindas kļūdās.” Prezidents jautāja, kas to teica, un, kad viņam atbildēja, ka tā ir Gabarda, Tramps īsi atkārtoja: “Viņa kļūdās,” un pagriezās pret citu reportieri.
Tramps piebilda, ka viņam vajadzēja saņemt Nobela Miera prēmiju “piecas reizes” par, viņa paša vārdiem, konflikta novēršanu starp Kosovu un Serbiju, karadarbības izbeigšanu starp Indiju un Pakistānu, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku, kā arī palīdzību sarunās par Abrahama vienošanos starp Izraēlu un vairākām arābu valstīm viņa pirmā pilnvaru termiņa laikā.
“Viņi to dod tikai liberāļiem,” sarkastiski par balvu sūdzējās Tramps.
Vai Obama ir atbildīgs?
Savā sociālajā tīklā “Truth Social” Tramps vainoja bijušo demokrātu prezidentu Baraku Obamu situācijā ap Irānu. Tramps pārpublicēja ziņojumu no cita konta ar mēmu, kurā redzams Obama tupam blakus naudas kaudzēm. Parakstā teikts, ka viņš ir “atbildīgs par Irānas kodolprogrammu”, un ziņojumā norādīts, ka viņa administrācija reiz nosūtījusi Irānai 1,7 miljardus dolāru.
Lai gan attēls šķiet ģenerēts ar mākslīgo intelektu, Obamas administrācija 2016. gadā apstiprināja pārskaitījumu. Tas tika nosūtīts uz Teherānu kā parāda atmaksa no vecas tiesas prāvas starp valstīm, kuras aktīvi sadarbojās pirms Irānas 1979. gada islāma revolūcijas. Sarunas notika kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma, taču Obamas Baltajam namam, nosūtot lidmašīnas ar skaidru naudu, tas sakrita ar Irānas četru ieslodzīto ASV pilsoņu atbrīvošanu. Administrācija sākotnēji noliedza saistību, bet vēlāk atzina, ka tā izmantoja maksājumu, lai nodrošinātu amerikāņu atbrīvošanu . Maksājums nebija saistīts ar kodolsarunām.
Tramps iepriekš arī apgalvoja, ka Obama un demokrāti piešķīra Teherānai 150 miljardus dolāru, lai tā 2015. gadā piekristu Kopīgajam visaptverošajam rīcības plānam (JCPOA), ko ar Irānu noslēdza piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis un Krievija, kā arī Vācija un Eiropas Savienība. Šī summa bija iekļauta aplēsēs par Teherānas aktīvu apjomu, kas tika atbrīvoti pēc sankciju atcelšanas, taču dati par to, ka Vašingtona būtu pārskaitījusi šādu naudu Teherānai, nav apstiprināti. Tramps izstājās no darījuma, kuru viņš kritizēja, gadu pēc sava pirmā pilnvaru termiņa sākuma un noteica jaunas sankcijas. Pēc tam Obama sacīja, ka Trampa lēmums ir piespiedis pasauli saskarties ar “zaudējošu izvēli” starp Irānas kodolieroču iegūšanu un “vēl vienu karu” Tuvajos Austrumos.
Trampam ir ticis atgādināts arī 2011. gada video, kurā viņš Izraēlas un Irānas konflikta laikā apgalvoja, ka Obama sāks karu ar Irānu, lai tiktu pārvēlēts. Trampa paredzējums nepiepildījās, un viņa otrā termiņa laikā demokrātu administrācija sāka sarunas par vienošanos.
Pēcteči Irānā
Laikraksts “The New York Times” (NYT), atsaucoties uz Irānas avotiem, neseno notikumu fonā ziņoja, ka Irānas 86 gadus vecais augstākais valdnieks ajatolla Ali Hameneī ir iecēlis pēctečus savas nāves gadījumā konflikta ar Izraēlu laikā. Kā norāda izdevums, Hameneī, kurš pēdējā laikā pavadījis laiku bunkurā, cer paātrināt jauna Islāma Republikas vadītāja izvēles procesu, ko veic īpaša padome, kuras sanāksme šādos gadījumos parasti ieilgst mēnešiem ilgi. NYT nesniedza konkrētu sarakstu, norādot tikai to, ka tajā nav iekļauts Hameneī dēls, kurš iepriekš tika nosaukts par iespējamo favorītu cīņā par pēctecības kandidātu.
Reuters un CNN iepriekš, atsaucoties uz ASV amatpersonām, ziņoja, ka Tramps ir atrunājis Izraēlu no mēģinājuma likvidēt Hamenei. Pēc tam viņš sociālajos tīklos rakstīja, ka Vašingtona zina, “kur viņš slēpjas”, bet pagaidām “no viņa neatbrīvosies”.