Eksperti uzskata, ka mūsdienu pasaule ir tuvāk jaunam aukstajam nekā karstajam karam
Eksperti no Upsalas universitātes (Zviedrija) saskaitīja militāro konfliktu skaitu, kas uz planētas attīstās paralēli: Krievijas karš Ukrainā, karš Tuvajos Austrumos, civilās nesaskaņas Āfrikas valstīs un Mjanmā, un konstatēja, ka kopš Otrā pasaules kara beigām šis skaitlis ir sasniedzis maksimālās vērtības, piemēram, tikai viena gada laikā no 2022. gada pavasara līdz 2023. gada vasarai tas palielinājās par 14%. Un tas neņem vērā tik potenciāli bīstamu punktu kā Taivāna.
Turklāt arī militāro zaudējumu ietekmes uz ekonomiku indekss ir pieaudzis līdz 40 gadu augstākajam līmenim, aprēķinājuši ”Bloomberg Intelligence” analītiķi, vienlaikus atzīstot, ka šie konflikti rada jaunus, un 2024. gadā apdraudēti būs Balkānu un Kaukāza reģioni. Piemēram, Francijā, pēc Bloomberg datiem, plaši tiek apspriesta iespēja, ka Armēnijā varētu notikt Azerbaidžānas iebrukums.
Vai visi šie procesi nozīmē, ka pasaule stabili virzās uz Trešo pasaules karu? Vai – vēl ļaunāk – ka tas jau notiek, bet pagaidām latentā formā. Lai atbildētu uz šo jautājumu un novērtētu salīdzinošo draudu līmeni, Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta analītiķis Kalens Hendriks vērsās pie ģeopolitiskā riska indeksa (GPR), kurā ņemti vērā “nelabvēlīgie notikumi, kas saistīti ar kariem, starptautisko terorismu un citiem faktoriem, kas ietekmē mierīgo starptautisko attiecību attīstību” , un ir aprēķināts kopš divdesmitā gadsimta sākuma, pamatojoties uz pasaules vadošo mediju publikāciju analīzi. Ir zināms, ka publikāciju skaits, kas pievēršas notikumiem, kas rada riskus, ir tieši proporcionāls GPR indeksa vērtībai, jo šādi notikumi izraisa investīciju samazināšanos, akciju tirgu kritumu un bezdarba pieaugumu.
Tādējādi šī indeksa vēsturiskā dinamika parāda, ka spriedzes palielināšanās ne vienmēr noved pie “Lielā kara”, un, pats galvenais, periods, ko mēs piedzīvojam šodien, nebūt nav bīstamākais pēdējo desmitgažu laikā. Pamatojoties uz saviem aprēķiniem, Hendriks secināja, ka visbīstamākie laikmeti (izņemot abus Pasaules karus) bija 1940. gadu beigas un 1950. gadu sākums (Ķīnas pilsoņu karš un Korejas karš) un 2000. gadu sākums, pēc 2001. gada 11. septembra, kad notika teroristu uzbrukumi. ASV, tostarp Dvīņu torņos Ņujorkā. “Drošākos” periodus cilvēce piedzīvoja 20. gadsimtā 1900.–1913. gadā, 1920.–1933. gadā un 90. gados pēc PSRS sabrukuma.
Tiesa, pirms Otrā pasaules kara spriedze starptautiskajās attiecībās pamazām pieauga. Retrospektīvi skatoties, Japānas okupācija Mandžūrijā un nacistu nākšana pie varas Vācijā un pilsoņu karš Spānijā ar Vācijas, Itālijas un Padomju Savienības netiešu līdzdalību tajā un jaunais Ķīnas-Japānas karš, un straujš antisemītisma pieaugums, kas noveda pie ”Kristāla nakts” notikumiem Vācijā, kam sekoja vācu okupācija Sudetijā.
Tieši tāpēc pašreizējā situācija nešķiet īpaši bīstama, secina eksperts, tāpēc pat GPR indeksa maksimumvērtība uzreiz pēc kara sākuma Ukrainā nepārsniedza savu ilggadējo vidējo vērtību. Hendrikss ir pārliecināts, ka šī situācija, lai gan nav pilnīgi nevainīga, joprojām ir tālu no sliktākā scenārija, lai gan spriedze turpina pieaugt. Tajā pašā laikā daži eksperti ir pārliecināti, ka šī izaugsme atspoguļo un paredz Pax Americana (šādi apzīmē relatīvo miera periodu Rietumos pēc 2. Pasaules kara) norietu, taču paša GPR indeksa dinamika vairāk atgādina pagājušā gadsimta 70. un 80. gadus, tas ir, aukstā kara laikus.
