Ar savu darbību Kurskas apgabalā Ukraina varēja šķērsot ne tikai Krievijas robežu, bet arī tā sauktās “sarkanās līnijas”, kuras noteica Amerikas Savienotās Valstis. Par to raksta Financial Times (FT).
Kopš pirmās pilna mēroga kara sākuma Vašingtona uzstāja, ka tās pirmais mērķis ir palīdzēt Kijivai aizstāvēt savu teritoriju un saglabāt suverēnu valsti. Visi priekšlikumi, ka karadarbība varētu pārcelties uz Krievijas teritoriju, tika uzskatīti par bīstamiem.
Pēc ofensīvas sākuma Kurskas apgabalā Ukrainas prezidents negatīvi izteicās par Rietumu ieroču izmantošanas ierobežojumiem, jo ”naivais un iluzorais “sarkano līniju” jēdziens nedarbojas un ir pilnībā “sabrucis”.
Otrs ASV mērķis bija jebkādiem līdzekļiem izvairīties no Trešā pasaules kara uzliesmojuma, un, ja jautājums būtu par to, vai turpināt palīdzēt Ukrainai vai novērst globāla konflikta uzliesmojumu, Baltais nams izvēlētos pēdējo, teikts rakstā.
Atsevišķi FT atgādina par nesen izdoto žurnālista Deivida Sangera grāmatu, kurā tika teikts, ka Džo Baidens sarunā ar palīgiem izteica domu, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, iespējams, “tīši mēģina ievilkt Ameriku Trešajā pasaules karā”.
Ierobežojumi Ukrainai: kāpēc Vašingtona kavējas?
Kijivai un Vašingtonai ir atšķirīga attieksme pret risku, raksta materiāla autori. Baltajā namā, nodrošinot Ukrainas bruņotos spēkus ar dažādiem ieročiem, papildus izvirzīja dažādus nosacījumus. Tas pats attiecās uz HIMARS MLRS, kad tika iestatīts to darbības diapazons. Maijā ASV atļāva izmantot šāda veida ieročus militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, taču Ukraina turpina uzstāt, lai jebkādi aizliegumi tiktu atcelti.
“Ukraiņi jau sen sūdzas, ka viņu spēcīgāko sabiedroto piesardzība nozīmē, ka viņiem ir jācīnās ar vienu roku aiz muguras. Krievija var brīvi sist dziļi Ukrainā, bet Ukrainai ir aizliegts atriebties,” teikts ziņojumā.
Bet attiecībā uz ofensīvu Kurskas apgabalā Kijivas un Vašingtonas valdības turpina apgalvot, ka amerikāņi par operāciju nav bijuši informēti. Vienlaikus materiāla autori saka, ka ASV interesēs ir arī turpmāk noliegt tiešu līdzdalību ofensīvas plānošanā.
Turklāt Ukraina varētu ņemt piemēru no Izraēlas, kas veica dažādus soļus bez Baltā nama akcepta.
“Šobrīd Vašingtona ir piesardzīgi optimistiska attiecībā uz Kurskas ofensīvu – lai gan joprojām pastāv šaubas par to, vai Kijivas karaspēks spēs noturēt ieņemto teritoriju un pretoties Krievijas uzbrukumiem Ukrainas austrumos. Amerikāņi joprojām grasās izvairīties no tieša konflikta ar Krieviju un nopietni domā par kodolkonflikta draudiem,” teikts ziņojumā.
Daži Rietumu analītiķi pat uzskata, ka kaujas Kurskas apgabalā, gluži pretēji, atspēkoja Kremļa kodoldraudus. Sentendrjūsas universitātes pārstāvis Filipss O’Braiens sacīja, ka iebrukums Krievijas teritorijā vienmēr ir bijusi prezidenta Vladimira Putina pēdējā “sarkanā līnija”, un ukraiņi “maršē tieši pa to”.
Tajā pašā laikā, kā liecina prakse, tas nav ierobežojums un Maskava nav gatava izmantot kodolieročus. Tas varētu notikt, ja Vladimirs Putins sajustu, ka viņa režīms ir apdraudēts.
