Saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm, kas citētas CSIS 10. janvārī iesniegtajā ziņojumā, tiešie zaudējumi Ukrainai no Krievijas iebrukuma 2022. gada jūnijā sasniedza aptuveni 97 miljardus USD, plus netiešie zaudējumi USD 252 miljardu apmērā (kopā 349 miljardi USD). Pasaules Banka lēš, ka šobrīd šis skaitlis ir pieaudzis līdz 525-630 miljardiem dolāru. Pasaules Banka arī prognozē, ka Ukrainas IKP līdz 2022. gada beigām samazināsies par 35%, un nākamajā gadā valstij būs ikmēneša budžeta deficīts 3 miljardu ASV dolāru (36 miljardi ASV dolāru gadā) apmērā.
Tajā pašā laikā kopējā Rietumu palīdzība (militārā, humānā un finansiālā) līdz šim ir nedaudz pārsniegusi 100 miljardus dolāru. Kopā ar jau ieķīlātiem līdzekļiem šis skaitlis sasniegs gandrīz 200 miljardus (Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati, 2022. gada 7. decembris).
Krievijas izraisītā kara radītie draudi neaprobežojas tikai ar materiālajiem zaudējumiem: “Papildus milzīgajiem postījumiem Krievijas karš pret Ukrainu ir uzbrukums pēc Otrā pasaules kara noteikumiem balstītajai pasaules kārtībai un ir būtisks nacionālās drošības izaicinājums. Amerikas Savienotajām Valstīm, Ziemeļatlantijas līgumam, G7 un Eiropas Savienībai,” raksta ziņojuma autori Konors Savojs un Janīna Stagūna. Tāpēc Ukrainai ir “ne tikai jāuzvar karš, bet arī jāvinnē miers”.
Ziņojumā uzsvērts, ka neefektīvajai Ukrainas ekonomikas pēckara atveseļošanai “var būt katastrofālas sekas ne tikai Ukrainai, bet visam reģionam kopumā. Karam jau ir bijusi ietekme visā pasaulē kā globāls pārtikas trūkums, pieaugoša enerģētikas krīze un traucējumi globālajās piegādes ķēdēs. G7 un Eiropas Savienības nacionālās drošības interesēs ir, lai Ukraina kļūtu par modernizētu ekonomiku un paliktu droša demokrātija.
Tāpēc UkraineInvest ģenerāldirektors Serhijs Civkačs, uzstājoties ziņojuma prezentācijā, uzsvēra, ka ziņojuma autori runā par “Ukrainas transformāciju. Un es esmu ļoti pateicīgs par šo formulējumu. Kamēr daudzi runā par Ukrainas atjaunošanu, mēs, gluži pretēji, nevēlamies atjaunot Ukrainu preču eksportētājvalsts līmenī. Mums ir jāpārveido tās ekonomika par modernu”.
Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība pēc detalizētas ”ceļa kartes” 10 līdz 15 gadiem. Tiek uzsvērts, ka “citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iestāšanās ES pieredze liecina, ka galvenie ieguvumi no dalības ES gūti no reformām, kas tika veiktas iestājoties Eiropas Savienībā, nevis no tiesībām saņemt struktūrfondu līdzekļus. vai citi ieguvumi no dalības ES.
ASV enerģētikas kompānijas Invenergy dibinātājs un izpilddirektors Maikls Polskis (Michael Polsky) attīsta šādu pieeju: “Ukraina pēc kara nevar būt tā pati Ukraina, ko redzējām pirms Krievijas iebrukuma: tai ir pilnībā jāpārveidojas un jākļūst par citu sabiedrību, pavisam citu valsti. Neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par pilsonisku sabiedrību, tiesību sistēmu, ekonomisko struktūru vai armiju, mums daudz kas ir jāpārdomā un jāpārveido, lai Ukraina patiesi apliecinātu sevi kā valsti ar lielu nākotni.
CSIS ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta arī apstākļu radīšanai privātā starptautiskā kapitāla piesaistei Ukrainai un atbilstošu apstākļu radīšanai, tostarp tiesu sistēmas pārstrukturēšanai, korupcijas apkarošanai, “privāto investoru risku samazināšanai, izveidojot finansējuma kopu no ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas (U.S. International Development Finance Corporation, DFC), Pasaules Bankas Starptautiskā finanšu korporācijad (IFC) un Eiropas Attīstības finanšu institūcijas (EDFI) — kopā 5 miljardu ASV dolāru apmērā gadā piecus gadus. Šāda apņemšanās vien nodrošinātu finansējumu 25 miljardu dolāru apmērā, bet “ļauj privātajam sektoram mobilizēt vismaz četras reizes lielāku privātā kapitāla apjomu (100 miljardus ASV dolāru),” norāda ziņojuma autori.
Balstoties uz strukturālajām reformām un Rietumu palīdzību, Ukrainai būtu jāveido pašai sava konkurētspējīga ekonomika – “enerģētiski pašpietiekamu”, saka Mihaels Polskis. “Ukrainai vairs nevajadzētu būt atkarīgai no enerģētikas: mēs nevaram pieļaut, ka tā kļūst atkarīga, piemēram, no Ķīnas,” atbrīvojoties no Kremļa diktāta.
Viljams Teilors, ASV vēstnieks Ukrainā 2006-2009, ASV pilnvarotais lietvedis Ukrainā 2019-2020 un USIP (United States Institute of Peace) viceprezidents Krievijas un Eiropas jautājumos, komentējot ziņojumu, norādīja, ka ASV militārās palīdzības izmaksas Ukrainai jau ir pieaugušas. tuvojās 5% no visa valsts aizsardzības budžeta: “Un tā nav labdarība, bet gan ieguldījums mūsu drošībā.”
Maikls Polskis uzsvēra vēl vienu svarīgu drošības aspektu: “Mēs esam runājuši par enerģētisko drošību jau paaudzēm, pat ne gadiem. Bet mēs neko nedarījām. Cilvēki domā, ka viņu enerģētiskā drošība ir atkarīga no benzīna cenas degvielas uzpildes stacijā, vai tas tur ir lētāks vai dārgāks. Bet šodien pasaule ir iemācījusies, ka enerģija ir ierocis un, iespējams, jaudīgāks, ar plašāku ietekmi nekā kodolieroči. Pārvaldot enerģiju, krievi tagad var masveidā slepkavot un iznīcināt… Tāpēc, lai ko mēs darītu enerģētikas sektorā, vai šeit, ASV, vai Rietumeiropā, Ukrainā, mums ir jāņem vērā jaunā realitāte. Maikls Polskis izsaucās: ”Kā brīvā pasaule var pieņemt, ka “miljards dolāru dienā nonāk ienaidnieka kabatā kara vidū? Mēs finansējam ienaidnieku,” secina amerikāņu enerģētikas kompānijas vadītājs.
Viljams Teilors piebilst, ka Ukrainas drošību vislabāk nodrošina iestāšanās NATO, “taču tas var aizņemt kādu laiku. Kādas drošības garantijas mēs varam sniegt Ukrainai uz šo periodu?” Viens no iespējamiem variantiem, pēc ekspertu domām, ir “Izraēlas modelis”, kas balstīts uz divpusēju “saprašanās memorandu”, kas praksē darbojas diezgan efektīvi. Galvenais, lai ap Krieviju nebūtu nekādu “pelēko zonu”, kas ļautu kaimiņvalstu totalitārajiem režīmiem brīvi interpretēt reģionālo drošību.
