Donalda Trampa prezidentūras gadi palikuši atmiņā ar stingrāku politiku attiecībā uz vairākiem galvenajiem globālajiem spēlētājiem. Starp tiem izceļas Ķīna, kurai republikānis pieteica tirdzniecības karu, taču nespēja to padarīt par izstumto.
Tagad viņš kārtējo reizi draud Āzijas milzim ar nepieredzētiem tarifiem un ierobežojumiem, vienlaikus veltot vislielāko atzinību Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam. Viņa pretiniece Kamala Herisa ieņem atturīgāku nostāju, taču būtu pārsteidzīgi uzskatīt viņas redzējumu par attiecībām ar Ķīnu par nesarežģītu.
Ķīnas līderis atšķirībā no sava Krievijas kolēģa Vladimira Putina publiskās runās nepieskaras Amerikas vēlēšanu tēmai. Viņa valdība uzstāj, ka tā joprojām ir ASV pilsoņu iekšēja lieta, un Pekina ir gatava veidot attiecības ar jebkuru kandidātu, kurš pārkāps Baltā nama slieksni. Tomēr šāds stāstījums ir pretrunā ar ķīniešu hakeru darbībām, kuras ir kļuvušas par Amerikas izlūkdienestu lielas uzmanības objektu. Viņi nesen tika apsūdzēti par uzlaušanu gan paša Trampa, gan viņa biedra, Ohaio senatora Dž.D.Vensa mobilajās ierīcēs, un pirms tam viņi tika apsūdzēti uzbrukumā telefonsarunu noklausīšanās sistēmām.
Bijušais Pekinas Universitātes Starptautisko studiju skolas dekāns Dzja Cjinguo sacīja NBC News, ka Ķīnas amatpersonas, visticamāk, dod priekšroku Herisai, jo pastāv iespēja, ka viņa centīsies saglabāt Džo Baidena administrācijas panākto progresu ASV un Ķīnas attiecību normalizēšanā. Viņaprāt, Trampa prezidentūras gadi skaidri pierādījuši, ka viņš “nav parasts politiķis” un “nav parasts biznesmenis”.
“Viņš ir ārkārtīgi neparedzams un var būt ļoti emocionāls. Viņš var veikt pasākumus, kas radīs milzīgas problēmas Ķīnas un ASV attiecībās,” sacīja Dzja.
Trampa nostāja
Savā tirdzniecības plānā amerikāņu strādnieku aizsardzībai Tramps saka , ka viņa politika “pilnībā novērsīs atkarību no Ķīnas visās kritiskajās jomās”, tostarp elektronikā un farmācijā. Savas prezidentūras laikā viņš uzsāka tirdzniecības karu ar Ķīnu, nosakot tarifus, kas vidēji bija 18% par simtiem miljardu dolāru vērtām Ķīnas precēm. Tagad republikānis grasās šo pasākumu padarīt stingrāku, solot 60 procentu tarifus.
Kā rakstīja Wall Street Journal (WSJ), Trampa tarifi nemainīja Ķīnas uzvedību. Un, lai gan republikāņi tagad ir daudz kareivīgāki, “pilna mēroga karš ar Ķīnu Amerikai maksās dārgi”, norādīja laikraksts.
Vadot Balto namu, Tramps ieviesa eksporta kontroli pusvadītāju un mikroshēmu ražošanas iekārtām. Tā viņš vēlējās neļaut Ķīnai piekļūt šādām tehnoloģijām. Viņš pastiprināja ierobežojumus Ķīnas gigantam Huawei, baidoties, ka ar šādiem uzņēmumiem varētu manipulēt oficiālā Pekina. Tagad, cita starpā, viņš iebilst pret TikTok mediju platformas aizliegšanu un pat atvēra tur kontu.
2020. gada augusta sākumā Tramps parakstīja divus izpildrīkojumus, kas aizliedz Amerikas pilsoņiem slēgt darījumus ar ByteDance un Tencent, kuriem attiecīgi piederēja TikTok un WeChat Messenger. Viņš arī pieprasīja, lai ByteDance atsakās no visiem ASV sociālo tīklu lietotāju aktīviem un datiem. Aizliegumus galu galā bloķēja tiesas, lai gan Trampa administrācija plānoja pārsūdzēt šo lēmumu.
Aprīlī ASV Pārstāvju palāta atbalstīja iespējamu TikTok aizliegumu valstī, ja platforma nemainīs savus Ķīnas īpašniekus pret amerikāņu īpašniekiem. Drīzumā likumprojekts guva Senāta atbalstu, un kā daļu no citām iniciatīvām (tostarp militārās palīdzības Ukrainai un Taivānai) to parakstīja Baidens.
Trampa administrācija panāca vienošanos ar Pekinu, lai fentanilu klasificētu kā kontrolējamu vielu un aizliegtu tā ražošanu Ķīnā. Republikānis tikās arī ar Ķīnā apspiestās musulmaņu minoritātes uiguru pārstāvjiem, ieviešot sankcijas pret Ķīnas amatpersonām, kuras apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos.
2020. gada vasarā Baltais nams paziņoja, ka noraida gandrīz visas Ķīnas teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas jūrā, atsaucoties uz Pekinas “iebiedēšanas kampaņu” strīdīgajos ūdeņos. Zīmīgi, ka gandrīz četrus gadus iepriekš Tramps, kurš tikko bija uzvarējis vēlēšanās, kļuva par pirmo ASV prezidentu vai ievēlēto prezidentu, kurš tieši pa telefonu sarunājies ar savu Taivānas kolēģi Tsai Ingvenu. Toreiz Pekina to raksturoja kā “mazu triku” no Taivānas puses un paziņoja, ka tas nemainīs “vienas Ķīnas” politiku.
Medijs Brookings atzīmē, ka Tramps konsekventi demonstrējis skepsi par ieguvumiem, ko sniedz atbalsts Taivānai, savukārt viņa administrācijas locekļi bijuši vairāk atbalstoši. Tomēr viņš nekad nav atteicis palīdzību, bet uzskata, ka par to ir jāmaksā.
Trampa zvans Tsai mudināja Pekinu atteikt kontaktus ar republikāni, līdz viņš atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos ievērot “vienas Ķīnas” politiku. Viņš tam piekrita telefonsarunā ar Sji 2017. gada februārī. Pēc viņu klātienes tikšanās politiķa Mar-a-Lago rezidencē Floridā aprīlī Tramps sacīja, ka pirms Taivānas prezidenta zvana apspriedīsies ar Ķīnas līderi.
Intervijā telekanālam Fox News augustā Tramps sacīja, ka “ciena” Ķīnu un Sji, ko viņš iepriekš sauca par “izcilu puisi”, piebilstot, ka viņš “dotu priekšroku labām attiecībām ar Ķīnu”. Savukārt sarunā ar WSJ oktobrī republikānis, jautāts par iespēju izmantot spēku, lai aizstāvētu Taivānu, sacīja, ka cer, ka viņam “tas nebūs jādara”, jo Sji mani ciena un zina, ka esmu traks. ”
Herisas nostāja
Baidena-Harisas administrācija, neskatoties uz šķietami piekāpīgāko nostāju pret Ķīnu, joprojām uzskata, ka tās pieaugošā ietekme dažās jomās apdraud valsts drošību. Viceprezidente sacīja, ka parūpēsies, lai “21. gadsimtā konkursā uzvarētu Amerika, nevis Ķīna.” Šos vārdus viņa teica Demokrātu nacionālajā konventā, kur viņa pieņēma savu kandidatūru valsts augstākajam amatam.
Gadu gaitā Vašingtona ir ierobežojusi lieljaudas mākslīgā intelekta (AI) skaitļošanas mikroshēmu un aprīkojuma pārdošanu to ražošanai Ķīnā, kā arī ir aizliegusi ASV pilsoņu un ASV kontrolēto uzņēmumu investīcijas jutīgajās augsto tehnoloģiju nozarēs Ķīnā, Honkongā un Makao.
Atsevišķā piezīmē Baidena administrācija lielā mērā ir saglabājusi Trampa laikmeta tarifus dažādiem Ķīnas importa produktiem, tostarp saules paneļiem, pusvadītājiem un baterijām. Šā gada maijā no 25% uz 100% tika palielināta nodevas likme no Ķīnas importētajiem elektromobiļiem. Tika saglabāti vai palielināti arī tarifi Ķīnas tēraudam, alumīnijam un medicīnas precēm.
Herisa palīdzēja īstenot Baidena administrācijas Ķīnas stratēģiju, ko var rezumēt trīs vārdos: “Investējiet, apvienojieties, konkurējiet”. Šī stratēģija, raksta Crisis Group (CG), atspoguļo Trampa vērtējumu, ka Pekina ir Vašingtonas galvenais stratēģiskais konkurents, taču noraida pamatā esošo protekcionistisko naratīvu “Amerika vispirms”.
Viens no CG sarunu biedriem atzīmēja, ka Herisas administrācijai, visticamāk, nebūs iespējas būtiski mainīt ASV politiku attiecībā uz Ķīnu, savukārt otrs norādīja, ka Vašingtonai ir nepieciešama “līdzsvarota, saliedēta, visaptveroša Ķīnas politika, kas ņem vērā, kā pārvaldīt stratēģisko konkurenci”.
Pagājušajā gadā intervijā telekanālam CBS News Herisa skaidroja, ka Vašingtonas spriedze ar Pekinu nav radusies tāpēc, ka “mēs meklējam konfliktu”. Viņa sacīja: “Runa nav par izstāšanos no spēles, bet gan par to, ka mēs aizsargājam Amerikas intereses un esam līderi spēles noteikumu ziņā un neievērojam kāda cita noteikumus.”
Televīzijas debatēs ABC News septembrī demokrāte apsūdzēja Trampu “mūsu izpārdošanā” Ķīnai, “pārdodot Ķīnai amerikāņu mikroshēmas, lai palīdzētu viņiem uzlabot un modernizēt savu militāro spēku”. Herisa arī pārmeta pretiniekam par Sji uzslavēšanu.
Starp citu, Herisa runāja ar Ķīnas Tautas Republikas prezidentu 2022. gada rudenī Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības (APEC) samita kuluāros Bangkokā (Taizeme), un dažus mēnešus vēlāk viņa tikās ar toreizējo Taivānas viceprezidentu Lai Qingde (kopš 2024. gada maija — prezidents) Hondurasas prezidenta inaugurācijā.
Koks ar diviem galiem
Honkongas Universitātes Mūsdienu Ķīnas un pasaules centra pētnieks sacīja NBC News, ka Ķīnas amatpersonas, šķiet, ir pieņēmušas, ka gan Herisa, gan Tramps, visticamāk, izvēlēsies “diezgan stingru” un “skeptisku” pieeju. Tomēr, pēc viņa domām, Pekina var dot priekšroku demokrātei, jo viņa īstenos “paredzamāku” politiku.
“Es domāju, ka Ķīna dod priekšroku lielākai paredzamībai, kā arī kodifikējamībai, kad runa ir par Herisu,” viņš teica. “[Tramps, no otras puses] ir vairāk pakļauts nepastāvībai [un] ir neticami pašmērķīgs. Teorētiski [viņš] varētu būt elastīgāks un piekāpīgāks jautājumos, kas saistīti ar Taivānu.
Un saskaņā ar Vu Siņbo, Šanhajas Fudanas universitātes Amerikas studiju centra direktoru, Trampa vadībā Ķīnas un Amerikas attiecībās būs “nopietna spriedze, krīzes un pat militāri konflikti”. Agresīvākie viņa komandas locekļi, visticamāk, centīsies uzspiest uz Ķīnu jautājumā par musulmaņu minoritāti Sjiņdzjanas uiguru autonomajā reģionā, arī Tibetu, Honkongu, Taivānu un Dienvidķīnas jūru.
Tomēr eksperts pieļāva, ka Herisas administrācija, visticamāk, apvienos spēkus ar sabiedrotajiem un partneriem, lai Indo-Klusā okeāna reģionā un ārpus tās risinātu ģeopolitisko cīņu ar Ķīnu. Demokrāte varētu turpināt atbalstīt Taivānu un veidot Pekinas militāro atturēšanu Klusā okeāna rietumu daļā.
Ķīnai Herisas prezidentūra nodrošinātu Sji valdībai “salīdzinoši stabilu ārējo vidi”, kamēr amatpersonas koncentrējas uz ekonomikas atveseļošanu, raksta Bloomberg . Pēc Pekinas Grandvjū institūta Amerikas studiju direktora Džu Junveja teiktā, ķīniešu ekspertu vidū izplatīts viedoklis ir tāds, ka demokrāte “nozīmē lielāku pēctecību vismaz pirmajos divos prezidentūras gados”.
Herisas kampaņas pārstāve Morgana Finkelšteina sacīja, ka viņa “pretdarbosies Ķīnas centieniem graut globālo stabilitāti un labklājību”, taču arī “cieši sadarbosies ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, lai risinātu šos izaicinājumus”.
