ASV armijas pavēlniecība negaida, ka valsts vadība samazinās kontingentu Eiropā. NATO samitā, kas noslēdzās trešdien, alianses vadība un eiropieši darīja visu, lai iepriecinātu Donaldu Trampu un panāktu apstiprinājumu Amerikas Savienoto Valstu apņēmībai ievērot kolektīvās aizsardzības principus.
ASV karaspēka skaits Eiropā paliks nemainīgs, pat ja Pentagons cenšas nosūtīt vairāk karavīru un resursu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu, sacīja ASV armijas Eiropas un Āfrikas komandieris Kristofers Donaho. “Es nedomāju, ka mūsu spēku izvietojums vispār mainīsies,” viņu citēja ASV militārais izdevums “Stars and Stripes”. Donaho sacīja, ka viņš ir ticies ar “visiem augstākajiem līderiem” un “neviens neko nav teicis” par samazinājumiem.
Tramps, dodoties uz NATO samitu Hāgā, bija divdomīgs par savu apņemšanos aliansei. Taču pēc tā, ko viņš nosauca par “fantastisku” samitu, viņš teica, ka sarunas ar citiem līderiem ir mainījušas viņa domas. “Es ierados šeit, jo tas bija tas, kas man bija jādara, bet es aizgāju nedaudz citādāks,” viņš teica. “Šie cilvēki patiešām mīl savas valstis, tā nav melošana. Un mēs esam šeit, lai viņiem palīdzētu.”
ASV Eiropā izvieto aptuveni 80 000 karavīru. Trampa komentāri, ka viņš atturēs palīdzību NATO valstīm, kas netērē pietiekami daudz aizsardzības līdzekļiem, un viņa sūdzības par to, ka citas valstis zog no ASV. ir likušas eiropiešus bažīties par samazinātu ASV militāro klātbūtni. ASV ir garantējušas Eiropas drošību kopš Otrā pasaules kara, un tās atbalsts ir īpaši svarīgs laikā, kad Vladimirs Putins sāka kontinenta asiņaināko karu gandrīz 80 gadu laikā, kurā upuru skaits tuvojas 1,5 miljoniem.
Pentagons pašlaik veic amerikāņu bruņoto spēku izvietojuma novērtējumu visā pasaulē, un paredzams, ka rezultāti tiks prezentēti drīzumā. Eiropas armijām vajadzētu gatavoties kļūt par galveno aizsardzības potenciālu kontinentā, iepriekš paziņoja aizsardzības ministrs Pīts Hegsets. Hāgā, vakariņās ar kolēģiem, viņš atzina, ka amerikāņi zināja, ka viņiem būs grūti ar saviem NATO sabiedrotajiem, taču viņi tika galā ar izvirzītajiem uzdevumiem, un amerikāņu administrācija to novērtēja, aģentūrai Bloomberg pastāstīja amatpersona, kas bija klāt sanāksmē .
Donaho teica, ka ir pārliecināts, ka ASV armija turpinās veikt savu misiju Eiropā. “Es nedomāju, ka tas mainīsies,” viņš teica, piebilstot, ka, lai nodrošinātu atturēšanu kontinentā, “visiem ir jāpastiprina sava atbildība un jāveic savs darbs”.
Pēc samita NATO valstis nolēma līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus no pašreizējiem 2% līdz 5% no IKP (gandrīz tikpat, cik tās iztērēja 20. gadsimta 80. gados) un atkārtoti apstiprināja savu “nesatricināmo apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību”.
