Ukrainas amatpersonas lūgušas ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju atļaut iesaldētos Krievijas aktīvus Rietumos izmantot amerikāņu ieroču iegādei, Bloomberg pavēstīja informēti avoti.
Pēc viņu teiktā, šo jautājumu Ukrainas puse aktualizēja pēdējo nedēļu sanāksmēs. Viens no aģentūras avotiem apgalvo, ka Kijiva ar šādu ierosinājumu vērsusies pie paša Trampa, taču ASV prezidentu šī ideja neinteresēja.
Pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī rietumvalstis iesaldēja to jurisdikcijā esošos Krievijas Bankas aktīvus aptuveni 260 miljardu eiro (apmēram 285 miljardu dolāru) vērtībā. Lielākā daļa šo līdzekļu tiek turēti Beļģijas depozitārijā Euroclear. Pagājušā gada rudenī ASV un ES vienojās sniegt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu dolāru apmērā, izmantojot peļņu no Krievijas aktīviem, kas ir aptuveni 3–5 miljardi eiro gadā. Pirms tam ES apstiprināja ienākumu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem pārskaitīšanu uz Ukrainu. 2024. gada jūlijā šī mehānisma ietvaros Kijeva saņēma pirmo daļu 1,5 miljardu eiro apmērā. Kā atzīmēja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, 90% no šiem līdzekļiem bija paredzēti militārām vajadzībām, bet 10% – valsts atjaunošanai.
Iepriekš aģentūras Reuters avoti ziņoja, ka Trampa administrācija grasās piespiest sabiedrotos Eiropā sākt amerikāņu ieroču iegādi Ukrainai. Īpašajam sūtnim Ukrainā Kītam Kellogam šo jautājumu ar Eiropas valstīm paredzēts apspriest Minhenes drošības konferencē, kas notiks no 14. līdz 16.februārim. Aģentūras sarunu biedri atzīmēja, ka šī ir viena no Trampa komandas idejām, kas meklē variantus, kā turpināt Ukrainas piegādes, neradot lielus izdevumus.
Pirms tam Tramps paziņoja, ka ASV ir piegādājušas Ukrainai ieročus 200 miljardu dolāru vērtībā. Viņš norādīja, ka plāno pieprasīt kompensāciju par šiem izdevumiem no Eiropas Savienības. Tāpat, pēc viņa teiktā, Vašingtona var noslēgt darījumu ar Kijivu, saskaņā ar kuru Ukraina saņems amerikāņu palīdzību apmaiņā pret retzemju metāliem. “Es viņiem teicu, ka vēlos 500 miljardu dolāru ekvivalentu retzemju metālos, un viņi būtībā piekrita to darīt,” sacīja Tramps.
Pēc Trampa inaugurācijas 20.janvārī ASV militārā palīdzība Ukrainai tika apturēta un tika atsākta tikai februāra sākumā, iepriekš ziņoja aģentūras Reuters avoti. Pēc viņu domām, prezidenta administrācija ir atteikusies no savas sākotnējās idejas izbeigt jebkādu atbalstu Ukrainai. Tomēr Baltā nama amatpersonu starpā joprojām pastāv domstarpības par to, cik daudz militārās palīdzības būtu jāsniedz no amerikāņu krājumiem.
Saskaņā ar Valsts departamenta datiem, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma līdz 2025. gadam ASV ir sniegušas Kijivai militāro palīdzību 66 miljardu dolāru apmērā, bet kopš 2014. gada – gandrīz 70 miljardu dolāru apmērā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Ukrainas saņēmto ieroču apjomu aplēsis aptuveni 76 miljardu dolāru apmērā.
