Donalda Trampa lēmums noteikt tarifus visam importam, kas tiek ievests ASV, un noteikt atsevišķus maksājumus Amerikas Savienoto Valstu lielākajiem tirdzniecības partneriem izraisīja spēcīgāko sabrukumu Amerikas akciju tirgū kopš pandēmijas.
Tirdzniecības sākumā ceturtdien S&P 500 indekss kritās par vairāk nekā 4%, Nasdaq kritās par 4,9%, Dow Jones saruka par 3,7%, bet indekss Russell 2000, kurā ietilpst mazas kapitalizācijas uzņēmumi, noslīdēja gandrīz par 7%.
Nedaudz vairāk kā stundas tirdzniecības laikā lielāko Amerikas kompāniju ienākošie vērtspapīri samazinājās par 2 triljoniem dolāru. Saskaņā ar The Wall Street Journal aprēķiniem , kopējā ASV tirgus kapitalizācija ir samazinājusies par 2,7 triljoniem USD — tas ir rekords kopš 2020. gada .
Apple, kuras rūpnīcas atrodas Ķīnā, kuru skāruši Trampa bargākie tarifi, akcijas kritās par 9,5%. Tā rezultātā uzņēmums zaudēja 300 miljardu dolāru vērtību. Mazumtirgotāju Target un Dollar Tree, kuru plaukti ir piepildīti ar Ķīnas precēm, akcijas kritās par vairāk nekā 12%. Amazon zaudēja 165 miljardus dolāru kapitalizācijas, Nvidia – 183 miljardus dolāru.
Trampa lielākie ziedotāji cieta miljardu zaudējumus: Tesla akciju sabrukuma dēļ Elons Masks kļuva nabadzīgāks par 6 miljardiem dolāru, bet investīciju fonda Blackstone Group vadītājs Stīvens Švarcmans zaudēja trīs miljardus dolāru, raksta The New York Times. Naftas tirgus piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo trīs gadu laikā: Brent fjūčeru cenas kritās par 7% un noslīdēja zem 70 USD par barelu. Maskavas biržas indekss nokritās par 2,3% un noslēdza 12. dienu pēc kārtas mīnusā, ko biržas statistika vēl nav pieredzējusi mūsdienu Krievijas vēsturē.
Trešdienas vakarā runājot Baltā nama rožu dārzā, Tramps paziņoja par lēmumu noteikt 10 procentu tarifus lielākajai daļai ASV importēto preču, tostarp papildu 34 procentus Ķīnai un 20 procentus Eiropas Savienībai. Rezultātā ASV vidējā tarifa likme visam importam ir pieaugusi no 2,5% 2024. gadā līdz 22%, kas pēdējo reizi tika novērots ap 1910. gadu, sacīja Olu Sonola, Fitch Ratings ASV ekonomikas pētījumu vadītājs. “Tas ir pilnīgs spēles maiņas līdzeklis ne tikai ASV, bet arī pasaules ekonomikai,” sacīja Sonola. “Daudzas valstis, visticamāk, nonāks recesijā.”
Tarifu mērogs izrādījās daudz lielāks, nekā gaidīts: saskaņā ar Baltā nama aprēķiniem tie nākamajos 10 gados Amerikas budžetā ienesīs 6 triljonus dolāru un samazinās deficītu, kas 2024. gadā pieauga līdz nebijušai 3 triljoniem dolāru, bet 2025. gadā pārspēs pagājušā gada rekordus. Būtībā Trampa lēmums ir lielākā nodokļu reforma kopš 1960. gadu beigām, raksta JP Morgan analītiķi. Tomēr budžeta aizpildīšanas cena varētu būt lejupslīde ASV, lejupslīde Eiropas Savienībā un globāla stagflācija, saka Deivids Rošs, Quantum Strategy stratēģis.
ES varas iestādes gatavo pretpasākumu paketi, reaģējot uz Trampa noteiktajiem tarifiem, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Ķīna “stingri iebilst” pret ASV tarifiem un arī “veiks pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses”, brīdināja Tirdzniecības departaments. Ķīnas fondu tirgus ceturtdien nokritās par 0,59%, ko mēra ar blue-chip CSI300 indeksu. Tirdzniecība Eiropā noslēdzās ar EuroStoxx600 kritumu par 2,7%.
