ASV prezidents Donalds Tramps izrādījis vājumu, risinot karu Ukrainā, jo devies Krievijas pavadā, paziņojis viņa bijušais nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons. Tas izlasāms viņa profilā platformā X
Viņš vērsa uzmanību uz piekāpšanos Kremlim, par ko jaunā Baltā nama administrācija faktiski ir paziņojusi. Boltons saka, ka ir nepieņemami ļaut Krievijai “iejaukties Ukrainas suverenitātē, ievest ASV ienaidniekus, piemēram, Ziemeļkoreju, lai cīnītos tās karā, un pēc tam nodot Ukrainas tautu, piekrītot zaudēt savu teritoriju bez drošības garantijām vai izredzes pievienoties NATO”.
“Izdarot šīs un citas piekāpšanās pirms sarunu sākuma, Tramps faktiski padevās Putinam,” paziņoja Boltons.
Viņš norādīja, ka Krievijas militārās darbības ir “nožēlojamas”, taču Tramps joprojām “attaisno Putina lēmumu iebrukt”. Boltons uzskata, ka šāda nostāja nodara kaitējumu nacionālās drošības interesēm, kas “sniegsies tālu ārpus Centrāleiropas robežām, un to skaidri saprot” ASV pretinieki Tuvajos Austrumos un Indo-Klusā okeāna reģionā. Lai to novērstu, Vašingtonai “viennozīmīgi jāatbalsta Ukraina un visi NATO sabiedrotie, kas sniedz palīdzību Kijivai”: “Mūsu nacionālajās interesēs nav ļaut Kremļa agresijai gūt virsroku. “Trampa administrācija ir apkaunojums,” secināja Boltons.
Viņš arī sniedza komentāru CNN, sakot, ka pēc šāda dialoga sākuma ar ASV par Ukrainu “Kremlis dzer degvīnu tieši no pudeles”, jo “tā bija lieliska diena Maskavai”.
Pirmā oficiālā Putina un Trampa telefonsaruna pēc republikāņa atgriešanās Baltajā namā notika dienu iepriekš, 12.februārī. Amerikāņu līderis atzīmēja, ka dialogs bija “garš un ļoti auglīgs”, kura laikā abi vienojās, ka viņu komandām “nekavējoties jāsāk sarunas”, lai izbeigtu karu Ukrainā. Vēlāk sarunā ar žurnālistiem Tramps sacīja, ka Putins iestājies pret pagaidu pamieru ar Kijivu. “Viņš tagad vēlas mieru. Viņš nevēlas, lai tas beidzas un pēc sešiem mēnešiem atsāktos cīņas,” sacīja Baltā nama vadītājs .
Tajā pašā laikā Pentagona vadītājs Pīts Hegsets paziņoja, ka Ukrainas atgriešanās pie 2014. gada robežām ir nesasniedzams mēķis. Viņš arī norādīja, ka tās dalība NATO kā daļa no iespējamā konflikta diplomātiskā noregulējuma netiek uzskatīta par reālu scenāriju.
Eiropas politiķi noraidoši reaģēja uz ziņām par Trampa sarunu ar Putinu par kara izbeigšanu Ukrainā un uztvēra šī dialoga rezultātus kā “nodevību”. Bijušais Zviedrijas premjerministrs un Eiropadomes Ārējo attiecību padomes līdzpriekšsēdētājs Karls Bilts pat salīdzināja šo telefona zvanu un Trampa komandas izteikumus par Ukrainas neiespējamību atdot Krievijai sagrābtās teritorijas ar Minhenes vienošanos ar Hitleru 1938.gadā.
