Prezidents Tramps izvērsīs ekonomisko spiedienu uz Krieviju, lai tādā veidā piespiestu izbeigt tās iebrukumu Ukrainā – pēc tam, kad bijušais prezidents Džo Baidens gadiem ilgi finansēja Kijivas militāros spēkus, nav spējis apturēt asiņaino konfliktu, paziņoja virspavēlnieka Ukrainas sūtnis.
“Tas nebeigsies kinētiski. Ko es ar to domāju, tas nebeigsies ar vienam otra nogalināšanu,” piektdien telekanālam Fox News sacīja ģenerālis Kīts Kellogs.
“Tas beigsies… ne tikai ar diplomātiju, bet arī ekonomiku,” viņš piebilda. “Viņš runā par nogalināšanas un slaktiņa apturēšanu.”
Tas ir tāpēc, ka Krievija, kuras rindās ir cietusi vairāk nekā 800 000 upuru gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga iebrukuma dēļ, maz rūp konflikta cilvēku upuri, sacīja Kellogs.
“Kad paskatās uz Putinu, jūs nevarat vienkārši teikt:” Nu, beidziet slepkavošanu, jo atklāti sakot, tā nav viņu mentalitāte. Tā viņi nerīkojas,” viņš teica. “Tātad jums ir jāpieiet savādāk, un prezidents tajā iekļaujas.”
Viens no veidiem, kā Tramps varētu vērsties pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina maku, ir sekot līdzi naftas cenām, par ko prezidents ķircināja ceturtdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.
“Es arī lūgšu Saūda Arābiju un OPEC samazināt naftas cenas. Jums tas ir jāsamazina, un, godīgi sakot, esmu pārsteigts, ka viņi to nedarīja pirms vēlēšanām,” Tramps sacīja globālajai elitei, kas pulcējās ikgadējā sanāksmē.
“Ja cena pazeminātos, Krievijas un Ukrainas karš nekavējoties beigtos. Šobrīd cena ir pietiekami augsta, lai karš turpinātos. Jums ir jāsamazina naftas cena. Jūs beigsit šo karu.”
Kellogs skaidroja, ka naftas cena ir aptuveni 70 USD par barelu, kas nozīmē milzīgas naudas plūsmas, lai Maskava turpinātu finansēt savu netaisnīgo karu pret Ukrainu. Šī pārpalikuma likvidēšana ierobežotu Putinu, palīdzot viņam virzīties uz sarunu galdu.
“Krievija no naftas pārdošanas saņem miljardus dolāru,” sacīja Kellogs. “Ko darīt, ja to samazina līdz 45 USD par barelu, kas būtībā ir bāzes līdzsvara punkts.”
Trampa koncentrēšanās uz naftu saskan ar viņa “urb, mazuli, urb” ambīcijām, lai ASV ne tikai atgrieztos pie energoapgādes pašpietiekamības, bet arī kļūtu par pasaules līderi naftas eksporta jomā. Pēc tam ASV var vairāk ietekmēt globālās naftas cenas.
“No turienes nāk prezidents,” sacīja Ukrainas sūtnis, skaidrojot, ka Trampa pieeja globālo konfliktu izbeigšanai būs vērsta uz ekonomiku un diplomātiju.
“Tā mēs šo lietu pabeigsim. Tas netiks darīts, nogalinot vienam otru. Tas nedarbosies,” sacīja Kellogs.
Taču tas nenozīmē, ka Tramps ir norakstījis Ukrainai papildu ieroču piegādi, viņš piebilda, jo prezidents var arī apsvērt iespēju nosūtīt Ukrainai vairāk ASV ražotas militārās palīdzības, ko apmaksā iesaldēti Krievijas aktīvi.
Tas nāktu par labu ne tikai Ukrainai, bet arī Amerikas aizsardzības industrijai, sacīja atvaļinātais ģenerālleitnants.
Atzīmējot, ka Ukrainas apbruņošana joprojām ir “svarīga daļa” miera panākšanai, Kellogs sacīja, ka ir “citi elementi, kas ir tikpat svarīgi, un es domāju, ka prezidents to saprot.
“Mums ir visas šīs iespējas, un mēs vēlamies piedāvāt Amerikas Savienoto Valstu prezidentam vairākas iespējas, lai varētu izvēlēties, ar kuru no tām viņš vēlas doties,” Kellogs sacīja telekanālam Fox News.
“Bet es domāju, ka mēs vienmēr esam par to runājuši — mēs esam par to runājuši vairākkārt – par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu, lai to izdarītu, lai iegādātos ASV ieročus,” viņš turpināja.
“Tas ir viens no mīklas gabaliņiem, kas ir jāapspriež, un tas būs uz galda ar prezidentu, par ko runāt, bet tas nav tas gabals, kas to atrisina.”
Tomēr Maskava piektdien mēģināja novērst Trampa ekonomiskos draudus, nosodot viņu kā “Amerikas prezidentu, kurš visbiežāk ķērās pie sankciju metodēm” savā pirmajā amatā.
“Mēs šeit neredzam nekādus īpaši jaunus elementus,” sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs. “Un tāpēc, protams, mēs ļoti rūpīgi sekojam visai retorikai, visiem paziņojumiem. Mēs rūpīgi ņemam vērā visas nianses.
Peskovs vēlāk piebilda, ka Kremlis gaida “vēl nesaņemtus signālus” no Vašingtonas, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāktu “vienlīdzīgu un abpusēji cieņpilnu dialogu” ar Trampu.
Intervijā telekanālam Fox News, kas tika pārraidīta ceturtdienas vakarā, Tramps atteicās minēt, vai ir vērsies pie Kremļa, lai rīkotu diskusiju, taču viņš jau iepriekš ir teicis, ka vēlētos runāt ar Putinu.
Citas Krievijas amatpersonas, piemēram, Krievijas Domes deputāts Leonards Ivļevs, uzsvēruši Trampa ekonomiskos draudus, apgalvojot, ka “šķiet, ka Tramps nezina, ko darīt”.
“Draudēt ar ultimātiem, biedēt ar tarifiem ir tukša runa, ar Krieviju tas neder. Ja Tramps nolēmis runāt ar Krieviju ultimātu valodā, tad viņš izvēlējās kļūdainu un strupceļa stratēģiju,” viņš sacīja.
Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tic ASV prezidenta idejām, norādot, ka “Putins Trampam nav nekas”.
“Kara izbeigšanai Ukrainā ir jābūt Trampa, nevis Putina uzvarai. Putins viņam nav nekas,” viņš teica.
“Amerika ir daudz spēcīgāka, Eiropa ir daudz spēcīgāka, Ķīna ir spēcīgāka par Krieviju. Viņi visi ir spēlētāji.”
