Lai gan eiropieši ir diezgan nervozi par ievēlēto prezidentu Donaldu Trampu, pamatojoties uz viņa kampaņas saukli “Amerika vispirms” un NATO kritiķa reputāciju, Eiropas varas iestādes pamazām samierinās ar viņa atgriešanos Baltajā namā.
Šo viedokli savā slejā laikrakstam The Washington Post pauda rakstnieks un žurnālists Deivids Ignācijs. Tas rakstīts, pamatojoties uz ceļojumu uz Parīzi un Berlīni.
“Mēs strādājām ar pirmo Trampa administrāciju, un mēs strādāsim ar otro. (…) Jums jābūt emocionāli neitrālam pret to, kas ir ārpus jūsu kontroles,” žurnālists citē Francijas Eiropas lietu ministra delegāta Bendžamina Hadada vārdus, ko viņš teica Parīzē Francijas, Vācijas un Polijas ekspertu klātbūtnē.
Neviens neiebilda pret Francijas amatpersonu, saka Ignācijs. Sanāksmes galvenais jautājums, tāpat kā daudzās iepriekš, bija Trampa nostāja Ukrainas jautājumā, par kuru Hadads brīdināja, ka ASV “kapitulācija” Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam būtu “katastrofāla” Eiropai, sacīja Ignācijs.
Pēc žurnālista domām, Eiropas līderi ar Trampu komunicējuši kopš viņa uzvaras 5.novembrī un saskārušies ar faktu, ka ASV ievēlētais prezidents uzdod jautājumus par Ukrainu, nevis izvirza prasības.
Kā raksta Ignācijs, atsaucoties uz kādu augstu Vācijas amatpersonu, kad Vācijas kanclers Olafs Šolcs Trampam piezvanīja pirmajā nedēļas nogalē pēc ASV vēlēšanām, viņš viņu apbēra ar jautājumiem.
“Ko jūs domājat par Ukrainas prezidenta Zelenska uzvaras plānu ? Ko tu domā par Putinu? – Trampa teikto citēja avots.
Pēc Ignacija teiktā, Eiropas amatpersonu rīcībā ir informācija par līdzīgiem Francijas, Polijas, Dānijas, Čehijas un citu Eiropas valstu vadītāju zvaniem.
“Zvani notika draudzīgākā atmosfērā, nekā gaidīts, un Tramps klausījās vairāk – bija labi sagatavojies un nemitīgi nerunāja,” sacīja anonīmā Vācijas amatpersona.
Pēc Ignācija teiktā, šādi optimistiski amatpersonu izteikumi noteikti atspoguļo Eiropas varas iestāžu vēlmi izveidot labas darba attiecības ar Trampu – īpaši “krīzes un apjukuma laikā”, kas pārņēmis pasauli.
Austrumos ir impērisks agresors, Rietumos ir Amerika, kas vairs nav transatlantiska, un centrā ir vājā Eiropa,” žurnāliste citē vienu no vārdā nenosauktas Eiropas valsts bijušajiem ārlietu ministriem.
Kā Ignācijs norādīja vairākas amatpersonas, galvenais Eiropas pārstāvis sarunās ar Trampu, visticamāk, būs jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Viņu aiz muguras dēvē par “Trampa čukstētāju”, daļēji tāpēc, ka viņam izdevās nomierināt toreizējo ASV prezidentu 2018. gadā pēc viņa kritiskās tirādes pret NATO. Tad Rite piekrita, ka Trampam bija taisnība, pieprasot alianses dalībvalstīm piešķirt vairāk naudas aizsardzības vajadzībām.
Pēc žurnālista teiktā, sagaidāms, ka Rite drīzumā dosies uz Trampa savrupmāju Mar-a-Lago (Florida, ASV), lai apspriestu ar viņu Ukrainas miera sarunu stratēģiju. Pēc amatpersonu teiktā, NATO ģenerālsekretārs sacīs, ka “taisnīgs un ilgstošs miers”, kas neatmaksās Krievijas agresiju un var sniegt uzticamas drošības garantijas Ukrainai, “atbilst Trampa un Eiropas interesēm”.
“Paturiet prātā, ka Ukrainas problēma jums ir jārisina tā, lai tā jūs nemocītu jūsu pilnvaru laikā,” Rites vēstījuma Ignācijam būtību raksturoja Vācijas amatpersona.
Jebkura veiksmīga miera līguma nosacījums ir tāds, ka Krievijas karš pret Ukrainu “nekad vairs neatkārtosies” – jo “Ukrainas drošība tiks aizsargāta”, žurnālistam sacīja Eiropas amatpersonas.
Šonedēļ privātā tikšanās laikā Briselē ar NATO aizsardzības ministriem ģenerālsekretārs Rute aicināja Eiropas līderus iesaistīt Trampu sadarbībā.
“Nebaumojiet par Trampu. Zvaniet viņam un aiciniet. Pārliecinieties, ka Amerika paliek mūsu pusē,” Riti citēja vienu no sanāksmē klātesošajām Eiropas amatpersonām.
Pēc viņa teiktā, NATO ģenerālsekretārs arī aicināja Eiropas aizsardzības ministrus palielināt aizsardzības izdevumus krietni virs norādītā skaitļa 2% no iekšzemes kopprodukta.
“Ja šis karš beigsies ar Krievijas uzvaru, tad uz mūsu robežas parādīsies uzmundrināta Krievija, un Putina nomierināšanas izmaksas būs nevis 3% no IKP, bet 4% vai 5%,” Rite atkārtoti citē amatpersonu. .
Ignācijs apgalvo, ka tikšanās laikā pārliecinājies, ka Eiropas varas iestādes saprot, ka tām Tramps ir vajadzīgs. Tradicionālie Eiropas Savienības balsti Francija un Vācija ir politiski un finansiāli vājas, un Krievijas draudi ir “pie durvīm”, uzskata žurnālists.
Trampam būs jāvada “izļodzītā” transatlantiskā alianse – grib viņš to vai nē. Jautājums ir par to, kā viņš sadarbosies ar Eiropu, lai apturētu pašreizējo karu Ukrainā – un izvairītos no jauna raunda, secināja Ignācijs.
