Izraēlas militārā operācija “Rising Lion” pret Irānas kodolieročiem un militārajiem objektiem ir izraisījusi asas diskusijas Amerikas Savienotajās Valstīs. Lai gan daļa ekspertu lielākoties nesaskata bažas par Donalda Trampa reputāciju, vairāki amerikāņu plašsaziņas līdzekļi sliecas uzskatīt, ka Trampa miera uzturēšanas centieni ir cietuši neveiksmi.
Kā atzīmē laikraksts “Washington Post” (WP), Tramps, atgriežoties Baltajā namā šogad, solīja “izbeigt karus visā pasaulē”, taču viņa mēģinājumi noslēgt jaunu kodolvienošanos ar Irānu varēja pamudināt Izraēlu “sākt jaunu karu”. Neskatoties uz to, ka dienu pirms tam, kad Tramps aicināja Jeruzalemi atturēties no triecieniem, piektdien viņš uzstāja uz vienošanās noslēgšanu ar Teherānu un deva mājienu, ka varētu turpināt piegādāt Izraēlas armijai vēl vairāk ieroču.
“Izraēlas triecieni, uz kuriem atbildēja Irāna, bija vēl viens trieciens Trampa centieniem būt miera uzturētājam,” norādīja WP. “Ukrainā un Gazā, divās citās vietās, kur prezidents ir zvērējis pārtraukt kaujas, karš turpinās, un brīžiem šķiet, ka Tramps spēlē pasīva komentētāja, nevis pasaules spēcīgākā militārā vadītāja lomu.”
Intervijā NBC News Tramps neslēpa savu apbrīnu pret Izraēlu, kurai ir “labākais aprīkojums pasaulē — amerikāņu aprīkojums”. Viņš arī sacīja, ka Irānas amatpersonas ir “palaidušas garām iespēju” noslēgt jaunu kodolvienošanos, lai gan tagad “viņiem varētu būt vēl viena iespēja”. Tramps norādīja, ka Teherānas amatpersonas vēlas ar viņu runāt, taču neprecizēja, par ko ir runa.
Starp citu, sarunā ar Fox News kāda vārdā neminēta ASV amatpersona, atbildot uz jautājumu, vai Irānas varas iestādes ir informētas par izstāšanos no kodolsarunām, sacīja , ka “mēs joprojām ceram uz sarunām”. Un intervijā Reuters pats Tramps sacīja, ka kodolvienošanās sarunas joprojām ir paredzētas 15. jūnijā Omānā, lai gan viņš nav pārliecināts, ka tās notiks.
“Izraēlas triecieni, šķiet, radīja nopietnu izaicinājumu Trampa administrācijai, kas svētdien Omānā bija plānojusi rīkot sesto kodolsarunu kārtu ar Irānu,” raksta NBC News. “Amerikas Savienoto Valstu lielākās bažas rada iespējamā Irānas atriebība pret amerikāņu personālu vai objektiem reģionā.”
CBS News norāda, ka Izraēla jau sen ir skeptiski noskaņota pret ASV centieniem panākt kodolvienošanos ar Irānu. Jaunākā eskalācijas kārta varētu pāraugt “vienā no vardarbīgākajām sadursmēm” starp Jeruzalemi un Teherānu, kuras ir “ienaidnieces gadu desmitiem”, piebilst kanāls.
Savā video uzrunā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka lēmums par jaunāko operāciju tika pieņemts 2024. gada novembrī. Pēc viņa teiktā, to veicināja Libānas grupējuma Hezbollah līdera Hasana Nasrallah likvidēšana. Teherāna ir pārliecināta, ka Jeruzaleme nevarēja nekoordinēt savas darbības ar Vašingtonu, tāpēc apsūdzēja to līdzdalībā. CNN avots apgalvo, ka Tramps vairākas reizes runāja ar Netanjahu pa tālruni dienu pirms operācijas.
Saskaņā ar laikraksta “New York Times” (NYT) sniegto informāciju, Netanjahu riskē iesaistīt konfliktā visu Tuvo Austrumu reģionu un, iespējams, arī Amerikas Savienotās Valstis, jo viņš “saskaras ar iekšzemes nemieriem un pieaugošu starptautisku nosodījumu par karadarbību pret “Hamas” Gazā”. Tomēr laikraksts uzskata, ka viņš var gūt labumu arī no pašreizējās situācijas, jo viņa reputāciju aptraipīja palestīniešu kaujinieku uzbrukums 2023. gada 7. oktobrī.
“Izraēlas sabiedrībā valda plaša vienprātība, ka Irāna rada nopietnus draudus,” raksta Associated Press . “Taču, ja Irānas atriebības rīcība novedīs pie lieliem Izraēlas iedzīvotāju upuriem vai nopietniem ikdienas dzīves traucējumiem, sabiedriskā doma varētu ātri mainīties.”
Starp citu, Tramps laikrakstam “Wall Street Journal” (WSJ) sacīja, ka Izraēlas triecieni Irānai ir “lieliski tirgum”, jo tie nozīmē, ka tai nebūs kodolieroču. Taču, kā norāda laikraksts “The Hill” , Irānas prasība turpināt urāna bagātināšanu joprojām ir “galvenais strīdus punkts” jaunajā kodolvienošanās procesā un “sarkanā līnija” gan Izraēlai, gan ASV.
Šajā sakarā Axios norāda, ka Izraēlas operācija pret Irānas objektiem “iznīcina Trampa un viņa priekšgājēja Baraka Obamas daudzu gadu centienus” noslēgt kodolvienošanos. 2018. gadā Trampa administrācija nosodīja 2015. gadā Obamas laikā parakstīto Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (JCPOA) un vienpusēji no tā izstājās. Pēc tam tika atjaunotas Irānai atceltās sankcijas, kas neliedza valstij modernizēt kodolprogrammu tās pazemes objektos.
Saskaņā ar jaunākajiem IAEA datiem, Irānā ir vairāk nekā 400 kg urāna, kas bagātināts līdz 60%, kas ir tuvu 90%, kas nepieciešami kodolieroču ražošanai.
“Izraēlas uzbrukums, visticamāk, neatturētu Irānu no savas kodolprogrammas atjaunošanas, taču tas varētu aizkavēt procesu līdz vietai, kur draudi vairs nebūtu aktuāli,” uzskata WSJ.
Tikmēr Politico jaunāko eskalācijas kārtu uzskata par Izraēlas mēģinājumu izbeigt gandrīz pusgadsimtu ilgušo islāma valdīšanu. Kopš 2023. gada rudens Izraēlas spēki ir pilnībā vai gandrīz pilnībā iznīcinājuši galvenos kaujinieku līderus Gazā, Lībijā un Sīrijā.
“Irānas režīma gāšana vai vismaz nopietna vājināšana ir kaut kas tāds, ko Izraēla, iespējams, var paveikt pati, un tai nav obligāti nepieciešama Amerikas palīdzība, lai sāktu ofensīvu,” teikts publikācijā. “[Bet] Izraēlai būtu nepieciešama ASV palīdzība, lai iznīcinātu visu Irānas kodolinfrastruktūru, kuras liela daļa atrodas dziļi pazemē.”
Publikācijā piebilsts, ka, ja Izraēla “turpinās veikt slepkavības”, tostarp pret Irānas politiskajiem līderiem, režīma sabrukums nav izslēgts. Tomēr nav skaidrs, kā attīstīsies tālākie notikumi, ņemot vērā, ka Teherāna neilgi pēc uzbrukumiem saviem mērķiem Izraēlas teritorijā palaida vairāk nekā 100 dronus un vakarā vairākus raķešu viļņus, nosaucot savu atbildes operāciju par “Patiesības solījumu 3”.
