Tiesas lēmums bloķē tarifus, ko Tramps pagājušajā mēnesī noteica gandrīz visiem ASV tirdzniecības partneriem, un nodevas, ko viņš iepriekš noteica Ķīnai, Meksikai un Kanādai.
Ņujorkas federālā tiesa trešdien piesprieda lielu neveiksmi prezidentam Donaldam Trampam, bloķējot viņa pretrunīgi vērtēto plānu ieviest milzīgus nodokļus importam no gandrīz visām pasaules valstīm.
ASV Starptautiskās tirdzniecības tiesas trīs tiesnešu kolēģija lēma, ka Tramps pārsniedza savas pilnvaras, kad viņš, atsaucoties uz 1977. gada Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu, izsludināja valsts mēroga ārkārtas stāvokli un attaisnoja vērienīgos tarifus.
Tarifi apgāza gadu desmitiem ilgu ASV tirdzniecības politiku, traucēja globālo tirdzniecību, satricināja finanšu tirgus un palielināja cenu kāpuma un recesijas risku Amerikas Savienotajās Valstīs un visā pasaulē.
ASV Starptautiskās tirdzniecības tiesai ir jurisdikcija civillietās, kas saistītas ar tirdzniecību. Tās lēmumus var pārsūdzēt ASV Federālās apgabaltiesas Apelācijas tiesā Vašingtonā un galu galā Augstākajā tiesā, kur, visticamāk, nonāks tiesvedība par Trampa tarifiem.
Kurus tarifus tiesa bloķēja?
Tiesas lēmums bloķē tarifus, ko Tramps pagājušajā mēnesī noteica gandrīz visiem ASV tirdzniecības partneriem, kā arī nodevas, ko viņš iepriekš noteica Ķīnai, Meksikai un Kanādai.
2. aprīlī Tramps noteica tā sauktos savstarpējos tarifus līdz pat 50 % apmērā valstīm, ar kurām Amerikas Savienotajām Valstīm ir tirdzniecības deficīts, un 10 % bāzes tarifus gandrīz visām pārējām. Vēlāk viņš uz 90 dienām apturēja savstarpējos tarifus, lai dotu valstīm laiku vienoties par šķēršļu samazināšanu ASV eksportam. Taču viņš saglabāja bāzes tarifus.
Apgalvojot, ka viņam ir ārkārtas pilnvaras rīkoties bez Kongresa apstiprinājuma, viņš attaisnoja nodokļus saskaņā ar IEEPA, pasludinot Amerikas Savienoto Valstu ilgstošo tirdzniecības deficītu par “nacionālu ārkārtas situāciju”.
Februārī viņš izmantoja likumu, lai noteiktu tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai, sakot, ka nelegālā imigrantu un narkotiku plūsma pāri ASV robežai ir valsts mēroga ārkārtas situācija un ka visām trim valstīm ir jādara vairāk, lai to apturētu.
ASV Konstitūcija dod Kongresam tiesības noteikt nodokļus, tostarp tarifus. Taču likumdevēji pakāpeniski ir ļāvuši prezidentiem iegūt lielāku varu pār tarifiem, un Tramps to ir maksimāli izmantojis.
Tarifi tiek apstrīdēti vismaz septiņās tiesas prāvās. Trešdien pieņemtajā spriedumā tirdzniecības tiesa apvienoja divas no lietām — vienu, ko iesniedza pieci mazie uzņēmumi, un otru, ko iesniedza 12 ASV štati.
Lēmums atstāj spēkā citus Trampa noteiktos tarifus, tostarp ārvalstu tēraudam, alumīnijam un automašīnām. Taču šie nodokļi tika piemēroti saskaņā ar citu likumu, kas prasīja Tirdzniecības departamenta izmeklēšanu un ko prezidents nevarēja noteikt pēc saviem ieskatiem.
Kāpēc tiesa lēma pret prezidentu?
Administrācija bija apgalvojusi, ka tiesas bija apstiprinājušas toreizējā prezidenta Ričarda Niksona ārkārtas tarifu izmantošanu 1971. gada ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, kas izcēlās, kad Amerikas Savienotās Valstis pēkšņi devalvēja dolāru, izbeidzot politiku, kas piesaistīja ASV valūtu zelta cenai. Niksona administrācija veiksmīgi atsaucās uz savu pilnvarojumu, kas izriet no 1917. gada Tirdzniecības ar ienaidnieku likuma, kas bija pirms un nodrošināja daļu no juridiskā termina, kas vēlāk tika izmantots IEPPA.
Tiesa nepiekrita, lemjot, ka Trampa vērienīgie tarifi pārsniedza viņa pilnvaras regulēt importu saskaņā ar IEEPA. Tā arī norādīja, ka tarifi nekādi nerisināja problēmas, kuras tiem bija jārisina. Savā gadījumā štati norādīja, ka Amerikas tirdzniecības deficīts diez vai var liecināt par pēkšņu ārkārtas situāciju. Amerikas Savienotās Valstis to ir uzkrājušas 49 gadus pēc kārtas gan labos, gan sliktos laikos.
Kur tas nostāda Trampa tirdzniecības programmu?
Vendija Katlere, bijusī ASV tirdzniecības amatpersona, kura tagad ir Āzijas Sabiedrības politikas institūta viceprezidente, saka, ka tiesas lēmums “prezidenta tirdzniecības politiku ieved haosā”.
“Partneri, kas 90 dienu tarifu pauzes periodā risina intensīvas sarunas, varētu rasties kārdinājums atturēties no turpmākām piekāpšanām ASV, līdz būs lielāka juridiska skaidrība,” viņa teica.
Tāpat uzņēmumiem būs jāpārvērtē savu piegādes ķēžu pārvaldība, iespējams, paātrinot piegādes uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai kompensētu risku, ka tarifi tiks atjaunoti pēc apelācijas izskatīšanas.
Tirdzniecības tiesa norādīja, ka Trampam ir ierobežotākas pilnvaras noteikt tarifus, lai risinātu tirdzniecības deficītu saskaņā ar citu likumu — 1974. gada Tirdzniecības likumu. Taču šis likums ierobežo tarifus līdz 15 % un tikai uz 150 dienām ar valstīm, ar kurām Amerikas Savienotajām Valstīm ir liels tirdzniecības deficīts.
Pagaidām tirdzniecības tiesas lēmums “iznīcina Trampa administrācijas pamatojumu federālo ārkārtas pilnvaru izmantošanai tarifu noteikšanai, kas pārsniedz Kongresa pilnvaras un ir pretrunā ar jebkuru taisnīgas tiesas principu,” sacīja Esvars Prasads, tirdzniecības politikas profesors Kornela universitātē. “Nolēmums skaidri parāda, ka Trampa vienpusēji noteiktie plašie tarifi ir izpildvaras pārsniegšana.”
