Kremļa plāni nostiprināt ietekmes zonu postpadomju telpā un no lojālajām republikām sapulcināt “jaunās PSRS” analogu, turpina sastapties ar Kazahstānas prezidenta Kasima Džomarta Tokajeva pretestību.
Neatbalstot iebrukumu Ukrainā un militārās sadarbības paplašināšanu ar Ķīnu un Turciju, Tokajevs kritizēja Eirāzijas ekonomisko savienību (EAES), kurā bez Krievijas ietilpst vēl četras bijušās padomju republikas, kā arī paziņoja par nevēlēšanos politiski integrēties ar Maskavu.
Kazahstāna uzskata EAES tikai par ekonomisku bloku, un jebkurai integrācijai tās ietvaros vajadzētu būt “galvenokārt ekonomiskai,” sacīja Tokajevs otrā Eirāzijas ekonomikas foruma plenārsēdē.
Tas ir “noteikts 2015.gada līgumā”, sacīja Tokajevs, uzrunājot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš sēdēja ar viņu uz vienas skatuves.
“Jebkuras citas integrācijas sfēras”, pēc Kazahstānas prezidenta domām, lai gan tām ir tiesības pastāvēt, būtu jāskata “caur ekonomikas prizmu”.
Tajā pašā laikā ekonomiskā integrācija EAES ietver arī “vienu delikātu brīdi,” turpināja Tokajevs. Savienība de facto sadalījās divās daļās. Viena no tām ir Krievija un Baltkrievija, kas ir Savienības valsts ar vienotu politisko, juridisko, militāro, ekonomisko, monetāro, kultūras un humanitāro telpu. “Es atvainojos, pat kodolieroči tagad ir vieni uz diviem,” sacīja Tokajevs .
Otrā ir Kazahstāna, Kirgizstāna un Armēnija “ar atšķirīgu integrācijas līmeni”, viņš uzsvēra.
Pati ekonomiskā integrācija EAES, pēc Tokajeva domām, notiek ar sākotnējo līgumu pārkāpumiem. Lai gan savienības izveide pasludināja “četru brīvību” un tādu pamatprincipu kā “nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai, godīga konkurence, vienlīdzība un nacionālo interešu ievērošana” ieviešanu, pastāv neskaitāmi fakti par regulāriem savstarpējiem šķēršļiem un ierobežojumiem, viņš teica.
Piemēram, pērn Krievija vairākkārt pārtrauca Kazahstānas naftas eksportu caur Novorosijskas termināli, pēc kā Kazahstānas varas iestādes nolēma meklēt alternatīvus maršrutus. 2023. gada pirmajā ceturksnī eksports, apejot Krievijas Federāciju – pa Kaspijas jūras ceļu, no Aktau ostas uz Baku, pieauga 6 reizes un sasniedza 163,4 tūkstošus tonnu.
Kremļa augošās ambīcijas bijušajā Padomju Savienībā, kas vainagojās ar militārām darbībām pret Ukrainu, ir radījušas arvien lielākas bažas Kazahstānas varasiestādēs, pagājušajā gadā laikrakstam The Wall Street Journal sacīja augsta amatpersona Centrālāzijas valstī.
Pēc viņa teiktā, varas iestādes ir mācījušās no Ukrainas sīvās pretestības un saskata nepieciešamību reformēt armiju, lai tā kļūtu mobilāka un sagatavota “hibrīdkaram”, kas var ietvert gan tiešu karadarbību, gan kiberuzbrukumus, dezinformāciju un iejaukšanos vēlēšanas.
Kazahstāna plāno attīstīt stratēģisku sadarbību ar ASV un Rietumiem, martā tiekoties ar Valsts departamenta vadītāju Entoniju Blinkenu, sacīja Tokajevs.
“Mēs esam gatavi šīs sadarbības tālākai attīstībai,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka ir pateicīgs ASV varas iestādēm par “atbalstīšanu neatkarībai, teritoriālajai integritātei un suverenitātei”. Pēc Tokajeva teiktā, Kazahstāna atzīmē partnerības “uzticamību” un ilgtermiņa raksturu drošības, enerģētikas, tirdzniecības un investīciju jomās.
