Temperatūra paaugstinās visā pasaulē. Tam ir krasas sekas Alpiem, atklājuši pētnieki. Secinājumi publicēti zinātniskajā žurnālā “International Journal of Climatology”
Jauns Eurac Research pētījumu centra pētījums liecina, ka no 1920. līdz 2020. gadam snigšanas daudzums Alpos ir samazinājies vidēji par 34 procentiem. Kritums ir īpaši jūtams dienvidu augstkalnu reģionos, piemēram, Itālijā, Slovēnijā un daļā Austrijas Alpu, kur sniega daudzums ir samazinājies par 50 procentiem. Saskaņā ar pētījumu, tiek nopietni ietekmēti arī zemāki augstumi zem 2000 metriem.
Ziemeļu apgabalos, piemēram, Šveicē un Ziemeļtirolē, augstumam ir izšķiroša nozīme sniega daudzumā. Lai gan augstākos augstumos joprojām ir pietiekami daudz sniega, nokrišņi zemākā augstumā pieaugošās temperatūras dēļ arvien vairāk pārvēršas lietū. Bija ievērojams samazinājums, īpaši pēc 1980. gada. “Šis laiks sakrīt arī ar tikpat strauju temperatūras paaugstināšanos,” sacīja Mišela Bocoli, Eurac Research vides meteoroloģe.
Sliktākā situācija ir dienvidrietumu un dienvidaustrumu rajonos. Temperatūra tur paaugstinājusies tik ļoti, ka pat lielākā augstumā līst tikai lietus.
Dati iegūti no 46 mērījumu punktiem visos Alpos, izmantojot mūsdienu meteoroloģiskās stacijas un vēsturiskus ar roku rakstītus ierakstus. Rezultāti tika apkopoti un novērtēti, sadarbojoties ar meteoroloģiskajiem birojiem, vides iestādēm un universitātēm, piemēram, Trento. “Svaiga sniega daudzums pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami samazinājies,” turpināja Bozzoli.
Sniega daudzuma samazināšanās ietekmē ne tikai ziemas sporta veidus, bet arī ūdens krājumus. Kūstošs sniegs pavasarī lēnām baro ledājus un kalnu straumes, tāpēc tas ir svarīgs ūdens apsaimniekošanai. Pēc Bozzoli domām, šis aspekts ir vairāk jāņem vērā turpmākajā plānošanā: “Šo kritumu vairs nevar ignorēt,” rezumējot sacīja Bozzoli.
