Baltais nams cer, ka lēmums par kājnieku mīnu pārvietošanu uz Kijivu palīdzēs stabilizēt situāciju frontē. Tomēr vēl 2020. gadā Džo Baidens kā prezidenta kandidāts kritizēja šīs munīcijas izmantošanu civiliedzīvotāju apdraudējuma dēļ. Turklāt Ukraina parakstīja ANO Otavas konvenciju, kas aizliedz izmantot šādus ieročus. Cik daudz kājnieku mīnu Ukrainai vajag un cik tās ir bīstamas
Kā raksta The Washington Post, ASV prezidents apstiprinājis kājnieku mīnu nodošanu Ukrainai. Saskaņā ar vienas no izdevumā minētajām amerikāņu amatpersonām, pārvestās mīnas, atšķirībā no līdzīgām Krievijas, pašiznīcināsies vairākas dienas vai nedēļas pēc uzstādīšanas.
Šī tehnoloģija palīdzēs izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem, sacīja laikraksta avots. Tajā pašā laikā ieroču eksperti iepriekš noliedza amerikāņu kājnieku mīnu drošību
Amerikāņu kājnieku mīnu nodošanu Kijivai, pēc TASS datiem, apstiprinājis ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis. Aģentūras sarunu biedrs arī uzsvēra, ka runa ir par munīciju, kura var dezaktivēt pati par sevi.
Kremlis apšaubīja informācijas patiesumu par mīnu nodošanu, taču paziņoja, ka “aizejošā ASV administrācija demonstrē pilnīgu apņemšanos turpināt karu Ukrainā un dara visu iespējamo, lai to panāktu atlikušajā laikā”.
Pretruna apgalvojumiem
2020. gadā Trampa administrācija uzsvēra nepieciešamību stratēģiski izmantot kājnieku mīnas, lai cīnītos pret Krieviju un Ķīnu. Tas ir izpelnījies bruņojuma kontroles atbalstītāju kritiku. Arī Džo Baidens, kurš tolaik bija prezidenta kandidāts, nosodīja šo pieeju.
“Tas vairāk civiliedzīvotāju pakļautu riskam gūt ievainojumus no nesprāgušām mīnām, un tas nav militāri nepieciešams,” sacīja Baidens . Viņš atturējās nodot šādu munīciju pat pēc tam, kad kļuva par prezidentu.
Tagad, saskaņā ar WP, Pentagons lēmumu pārvest mīnas Kijevā nosauca par “vienu no visnoderīgākajiem soļiem, ko Baidena administrācija var veikt, lai palēninātu Krievijas progresu”. Citi laikraksta sarunu biedri pauda cerību, ka jaunākie Baltā nama lēmumi “veicinās efektīvāku aizsardzību”. Iepriekš ASV atļāva Ukrainai veikt uzbrukumus ar ATACMS raķetēm dziļi Krievijas teritorijā.
Ukrainas militārais eksperts Ivans Stupaks izteicās, ka būtu nepieciešami vairāki tūkstoši kājnieku mīnu, lai apturētu Krievijas karaspēka virzību.
“Mēs neko nezinām par šo raktuvju marķējumu un nomenklatūru, kad un kādos daudzumos tās nonāks Ukrainā. To skaita ziņā, manuprāt, vajadzētu būt vismaz 5 tūkstošiem, lai kaut kā ietekmētu situāciju frontē un apturētu Krievijas armijas virzību. Kāpēc tāds daudzums? Demarkācijas līnija starp Ukrainu un Krieviju ir 1,2 tūkstoši kilometru. Tas ir ļoti nopietns attālums. Mums ir vajadzīgs tāds pats ieguves blīvums, kādu izmantoja Krievija, veidojot Surovikin līniju,” skaidroja Stupaks.
Briesmas civiliedzīvotājiem
Pretkājnieku mīnas ir sauszemes munīcijas veids, kas paredzēts ienaidnieka karavīru nogalināšanai. Tās uzsprāgst, kad mērķis tuvojas, un nodara bojājumus ar triecienvilni un korpusa fragmentiem. Šādus šāviņus var piepildīt ar papildu elementiem: bumbiņām, naglām, metāla gabaliem un patronām
Kājnieku mīnu izmantošana ir pretrunā ar ANO Otavas konvenciju, kuru 1997. gadā parakstīja arī Ukraina. Kopumā dokumentu parakstīja 164 valstis . Konvencijas noteikumi aizliedz izstrādāt, ražot, izmantot un pārvietot kājnieku mīnas. Turklāt dokuments uzliek par pienākumu iznīcināt visu šādu munīciju parakstītājvalstīs.
Konvencijas izveide bija nepieciešama pēc tam, kad visā pasaulē palielinājās mīnu sprādzienu upuru skaits. Dokumentā teikts, ka šāviņi, kas paliek izbeigtu bruņotu konfliktu zonās, neļauj bēgļiem atgriezties mājās.
Pēc Ivana Stupaka domām, mīnas, kuras ASV plāno nodot Ukrainai, neradīs briesmas civiliedzīvotājiem.
“Šīm mīnām 100% ir pašiznīcināšanās taimeris. Pēc dažādām aplēsēm to iedarbība ilgst no vairākām stundām līdz vairākām dienām – mēs nerunājam par mēnešiem vai gadiem. Kad taimeris beidzas, mīna vai nu pašiznīcināsies, vai deaktivizēsies. Nevaru pateikt, vai tā būs pašdetonācija. Visticamāk, kāds relejs vienkārši izdegs, un tas arī viss. Ja dzīvnieks vai cilvēks uzkāps tai virsū, nekas nenotiks,” sacīja Stupaks
Tajā pašā laikā cits Ukrainas militārais eksperts Mihailo Samuss sacīja, ka Kijiva tagad gatavojas izstāties no Otavas konvencijas, jo tā ir “pretrunā ar Ukrainas Bruņoto spēku interesēm”.
“Es zinu, ka Ukrainas Ārlietu ministrija šobrīd strādā, lai izstātu no šīs konvencijas, jo tā neatbilst mūsu interesēm. Mums ir maksimāli jāizmanto visas iespējas, lai stātos pretī Krievijas agresijai, tāpēc mēs rīkosimies šādi,” sacīja Samuss.
Pēc Meduza teiktā, Ukraina sāka iznīcināt kājnieku mīnas 2006. gadā, kad Kijivā to bija vairāk nekā 6 miljoni. Līdz 2021. gadam tikai puse no šī šāviņu daudzuma tika glabāta Ukrainas noliktavās, lielākā daļa no tām bija padomju PFM-1 (Lepestok).
Izraēlas militārais eksperts Deivids Gendelmans atgādināja, ka Krievija, kas frontē aktīvi izmanto pretkājnieku mīnas, neparakstīja Otavas konvenciju. Uz dokumenta nav ASV paraksta, tāpēc šāviņu nodošana valstij netiks uzskatīta par līgumu pārkāpumu.
“Kad viņi runā par aizliegtajiem ieročiem, mums ir jāskatās, kas ko parakstījis, kad un ko. Nav tāda ieroča, kas būtu aizliegts visiem un visur. Konvencija aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu kopumā visās valstīs, kas ir parakstījušās. Piemēram, ASV un Krievija neparakstīja, bet Ukraina parakstīja savulaik. Ņemot vērā militāros apstākļus, viņi droši vien nolēma, ka tas tagad nav svarīgi. Ukraina nav oficiāli paziņojusi par izstāšanos no konvencijas: acīmredzot viņi rīkojas pēc principa “Man vienalga, ka tik esmu dzīvs,” skaidroja Gendelmans.
Viņš piebilda, ka pat tad, ja Ukraina oficiāli neizstāsies no konvencijas, nekādas sankcijas pret to nesekos: tās vienkārši nav paredzētas – dalība līgumā ir brīvprātīga, un maz ticams, ka kāds vēlēsies ieviest pasākumus pret Kijivu.
Nāves gadījumi visā pasaulē
Baltais nams iepriekš ir atteicies kādam atļaut izmantot savas kājnieku mīnas, izņemot Dienvidkoreju, kas tās izmanto savas robežas ar Ziemeļkoreju aizstāvēšanai. Šīs ASV politikas galvenais iemesls ir riski civiliedzīvotājiem.
2022. gada lēmums noteica, ka amerikāņi “neeksportēs un nenodos kājnieku mīnas, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams darbībām, kas saistītas ar mīnu atklāšanu vai likvidēšanu, vai iznīcināšanas nolūkos”. Tika arī uzsvērts, ka Amerikas puse palīdzēs “iznīcināt visus pretkājnieku mīnu krājumus, kas nav nepieciešami Korejas Republikas aizsardzībai”.
Saskaņā ar dažādām aplēsēm, kopējais iestādīto sauszemes mīnu skaits pasaulē var sasniegt vairākus desmitus miljonu. Tie apdraud bruņotu konfliktu zonās nonākušo valstu iedzīvotājus. Daudzas no šīm mīnām nenogalina, bet sakropļo cilvēkus un padara viņus par invalīdiem.
Tā 2021. gadā, pirms Ukrainas kara sākuma, no mīnu sprādzieniem pasaulē gāja bojā 2182 cilvēki, bet vēl 3355 tika ievainoti. Vairāk nekā 75% upuru ir civiliedzīvotāji, un puse no tiem ir bērni. Visbiežāk civiliedzīvotāji iet bojā Afganistānā, kur mīnas katru gadu prasa vairāk nekā tūkstoš cilvēku dzīvības.
