2022. gada februāra vidū, dažas dienas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma, ASV viceprezidente Kamala Harisa noraidīja Ukrainas puses ierosināto priekšlikumu par preventīvām sankcijām pret Maskavu. Tā teikts žurnālista Saimona Šustera rakstā žurnālam TIME.
Tad tikšanās laikā Minhenē viens no viņas uzdevumiem bija tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pastāstīt viņam, kā ASV plāno reaģēt uz iebrukumu – un kā ne.
“Kamala Harisa teica, ka uzbrukums ir neizbēgams,” atceras Oleksijs Rezņikovs, kurš sanāksmē piedalījās kā Ukrainas aizsardzības ministrs. “Prezidents Zelenskis uz to teica: “Es saprotu. Arī mūsu izlūkdienesti redz šo informāciju.” Taču viņš ar Harisu nevarēja vienoties par atbildes reakciju.
Zelenskis aicināja ASV noteikt preventīvas sankcijas pret Krieviju, apgalvojot, ka tas liks Putinam pārdomāt lēmumu par iebrukumu, kā arī nodrošināt Ukrainai visus nepieciešamos ieročus – jo īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmas, iznīcinātājus un artilēriju. Saskaņā ar klātesošo Ukrainas amatpersonu teikto, Harisa abus piedāvājumus noraidīja.
Viceprezidente atbildēja, ka ASV nevar noteikt preventīvas sankcijas pret Krieviju, jo sods var nākt tikai pēc nozieguma. Tā vietā, lai solītu nosūtīt progresīvus ieročus, Rezņikovs saka, ka amerikāņi spieda Zelenski publiski paziņot, ka iebrukums ir nenovēršams.
“Zelenskis skaidri jautāja Kamalai Harisai: “Jūs vēlaties, lai es to atzīstu, bet ko tas jums dos? Ja es to atzīšu šeit, šajā sarunā, vai jūs uzliksiet sankcijas? “Un nesaņēma atbildi,” komentārā TIME sacīja eksministrs.
Saskaņā ar TIME teikto, šī mijiedarbība “noteica toni” Zelenska attiecībām ar Harisu, kuras “nekad nav bijušas īpaši siltas”.
Kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā starp galvenajām ASV amatpersonām, kas nodarbojas ar Ukrainas jautājumiem, ir bijuši Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans, CIP direktors Viljams Bērnss, valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Pentagona vadītājs Loids Ostins, kuri iebrukuma laikā vairākkārt devušies uz Ukrainu.
“Kamēr prezidents Baidens un citas augstākās administrācijas amatpersonas apmeklēja Kijivu, lai demonstrētu apņēmību un solidaritāti ar ukraiņiem, Herisa nav devies uz Ukrainu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ,” teikts rakstā, atsaucoties uz vārdā nenosauktu Baltā nama amatpersonu.
Pārpildītajā laukā viceprezidente Harisa parasti ir spēlējusi atbalsta lomu, apmeklējot samitus un citas svarīgas ar karu saistītas sanāksmes, kad Baidens nevarēja piedalīties.
“Pēdējos gados tiekoties ar Ukrainas amatpersonām, viņa izrādīja līdzjūtību viņu nožēlojamajai situācijai, kā teica viens no viņiem, “bet es to sauktu par formālu līdzjūtību saskaņā ar protokolu,” raksta Saimons Šusters.
Tajā pašā laikā Harisa ar prezidentu Zelenski tikās sešas reizes, pēdējo reizi jūnijā Šveicē notikušā Globālā miera samita kuluāros.
Viņas tikšanos ar Zelenski iezīmēja tāda pati formalitāte kā iepriekšējās. Abi līderi sēdēja tieši viens otram pretī pie apspriežu galda. Zelenskis skopi lasīja no sagatavoto piezīmju kopas, pateicās prezidentam Baidenam un ASV Kongresam par atbalstu. “Putins cenšas paplašināt karu un padarīt to asiņainu,” viņš teica. “Taču kopā ar Ameriku un visiem mūsu partneriem mēs aizsargājam savu cilvēku dzīvības.”
Atbildot uz to, Harisa norādīja, ka šī ir viņas sestā tikšanās ar Ukrainas prezidentu kopš pilna mēroga kara sākuma. “Ne pēdējā,” smaidot atbildēja Zelenskis. “Un, cerams, labākos laikos,” sacīja Harisa, atceras raksta autors.
