Ukraina turpina mobilizāciju, lai papildinātu savu karaspēku karam pret Krieviju. Tam tuvāko nedēļu laikā vajadzētu palīdzēt aizpildīt karavīru trūkumu priekšējā līnijā. Par to raksta The New York Times .
Pēc žurnālistu domām, mobilizācijas grūdiens vēl nav būtiski pastiprinājis Aizsardzības spēkus kaujas laukā. Daudzi iesaucamie joprojām pabeidz mācību procesu un nav ieradušies frontē. Bet daži no jauniesauktajiem, kas ieradās, nav fiziski gatavi kaujai.
Tomēr dažas brigādes ziņo par jauniesaukto skaita pieaugumu. Militāristi cer, ka karavīru pieplūdums palīdzēs Ukrainai šovasar stabilizēt frontes līniju.
33. mehanizētās brigādes pārstāvis Nazars Voitenkovs sacīja, ka viņa vienība “šomēnes saņēma vairāk jaunu karavīru” nekā gada sākumā.
Tiek ziņots, ka kopš maija, kad stājās spēkā jaunais mobilizācijas likums, Ukrainā ir iesaukti līdz 30 000 cilvēku mēnesī. Tas ir divas līdz trīs reizes vairāk nekā ziemas mēnešos un apmēram tikpat, cik Krievijas armija katru mēnesi pieņem darbā.
65.brigādes, kas cīnās Ukrainas dienvidos, pārstāvis leitnants Serhijs Skibčiks sacīja, ka situācija pakāpeniski uzlabojas salīdzinājumā ar 2023.gada beigām. Tagad viņa vienība katru nedēļu saņem nelielas mobilizēto karavīru grupas.
“Taču mūsu vajadzības joprojām pārsniedz uzņemto cilvēku skaitu,” viņš teica.
Rakstā teikts, ka karaspēka trūkums ir bijusi viena no lielākajām Ukrainas problēmām kaujas laukā pēdējā gada laikā. Ukrainai ir grūtības savervēt karavīrus sakarā ar to, ko kritiķi sauc par “padomju birokrātijā un korupcijā iegrimušo sistēmu”. Lielākā daļa ukraiņu uzskata arī par nepietiekamu iesaucamo pamatapmācību.
Parlamenta Aizsardzības un izlūkošanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jegors Čerņevs īsziņā sacīja, ka “situācija ar mobilizāciju ir ievērojami uzlabojusies”, lai gan viņš atteicās sniegt precīzus skaitļus.
Pēc tieslietu ministra Denisa Maļuska teiktā, Ukraina no soda izciešanas atbrīvojusi aptuveni 3800 ieslodzīto, lai tie varētu dienēt armijā. Viņiem tika apsolīts pirmstermiņa pirmstermiņa atbrīvošana pēc kara.