ASV prezidenta Donalda Trampa cerības uz ātru pamieru Ukrainā ir izrādījušās tukšas, Kremļa diktatoram Vladimiram Putinam virzot Krieviju uz mūžīgu karu. Par to ziņo The Times.
Tiek precizēts, ka Tramps iedomājies, ka spēs izbeigt karu vienas dienas laikā pēc stāšanās prezidenta amatā. Un, kad tas izrādījās neiespējami, viņš skaidri norādīja, ka arī Lieldienu pamiers nebija slikta ideja.
“Tikmēr Maskavā Vladimirs Putins izkļuva no trīs gadus ilgušā neauglīga kara ar savu kaimiņu murga, domādams, ka, ja vien Tramps pārtrauks bruņojuma piegādi Ukrainai, tad Krievijas uzvaru varētu panākt ātri. Un vēl labāk būtu, ja tā būtu kabatā jau līdz Uzvaras parādei Sarkanajā laukumā 9. maijā. Un ja nē, kas zina, varbūt abiem līderiem izdosies iegūt kopīgu Nobela Miera prēmiju.Vēsturē ir notikušas vēl neprātīgākas lietas. Bet nekas no tā nepiepildīsies,” raksta žurnālisti.
Tiek precizēts, ka Trampa administrācija faktiski sadarbojas ar Putinu, lai radītu vēl vienu iesaldētu konfliktu, ko Kremlis var atjaunot pēc saviem ieskatiem. Krievijas diktatoram, kā viņi raksta rakstā, šiem soļiem ir noteikta vērtība. Ja tie tiks īstenoti, tie padarīs Ukrainu par “mazāku valsti”, kuru lielā mērā pametuši Rietumi.
Turklāt Putinam izdosies panākt politisku uzvaru pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska gāšanas – Ukrainas sabiedrības demilitarizācijas, Ukrainas militārpersonu depolitizācijas un Rietumu aizraušanās ar Zelenski kā militāru līderi.
“Tomēr, ja Putins var sveikt demobilizāciju Ukrainā, tad mājās, Krievijā, viņš no tā baidās. Miljona vīriešu atgriešanās militārajās formās sola nepatikšanas. Kādas būs to politiskās un sociālās sekas? Daži jau par to runā. Viņi kurn, ka Putins ļauj Trampam komerciāli gūt peļņu no Ukrainas derīgo izrakteņu bagātībām, kas jāuzskata par Krievijas kara trofeju. Citi veterāni jūtas nodoti no augstākās vadības puses,” turpina The Times
Tiek atzīmēts, ka veterāni, no kuriem daudzi guvuši fiziskus un garīgus ievainojumus, uzskata, ka viņu pieredze karā viņiem nesīs vai nu privilēģijas, vai konkrētas pārmaiņas sabiedrībā.
“Putins ir nolēmis novērst veterānu pretreakciju, paplašinot militārās pretizlūkošanas iespējas, kas ir daļa no FSB spiegu aģentūras, lai identificētu un likvidētu populārus un ambiciozus ģenerāļus, pakļautu Kremļa kontrolei bieži kritiskus militāros emuāru autorus un atklātu korumpētus ieroču iepirkumu tīklus. Šīs bailes no neveiksmes — novājināta politiskā vara mājās, demoralizēta armija un mazie rezultāti kaujas laukā — pamudināja Putinu uz to, lai vervētu karaspēku Vidusāzijā, Ziemeļkorejā un uz jaunām algotņu vienībām,” piebilsts izdevums.
Paredzams, ka Putins izliksies ieinteresēts pakāpeniskā virzībā uz mieru, vienlaikus virzot Krieviju uz mūžīgu karu.
