Britu laikraksts The Times ievadrakstā aicina stiprināt NATO kontingentu Baltijas valstīs, kā arī domāt par to, kā palielināt alianses valstu militārās rūpniecības kapacitāti, kas šobrīd nav gatava lielam karam.
The Times raksta, ka NATO samitā nākamnedēļ Madridē Baltijas valstis, vēloties nodrošināties pret Krievijas draudiem, lūgs palielināt sabiedroto kontingentu savā teritorijā, tostarp pastāvīgu bāzu veidā, nevis vienību rotācijas kārtībā, kā tagad.
“Tās (bāzes) var būt 1997. gada NATO-Krievijas dibināšanas akta pārkāpums, bet Maskavas iebrukums Ukrainā jau ir pārkāpis šī akta galveno principu – domstarpības atrisināt mierīgā ceļā [..] Kamēr Krievijas armija ir aizņemta Ukrainā, ir pienācis laiks stiprināt NATO spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai nodrošinātu ticamu atturēšanas līdzekli.
Turklāt, pēc laikraksta domām, vadošajām militārajām lielvalstīm kaut kas jādara ar savu militāro rūpniecību: karš Ukrainā ir parādījis, ka tās pašreizējā kapacitāte ir acīmredzami nepietiekama lielam karam.
“Tiešām, viens no iemesliem, kāpēc Rietumu ieroču piegādes notiek lēnāk, nekā solīts, ir tas, ka daudzām valstīm trūkst ieroču savām armijām. Piemēram, Amerika jau ir piegādājusi Ukrainai 7000 Javelin raķešu jeb trešo daļu no savām rezervēm. savukārt saskaņā ar Karaliskā Aizsardzības pētniecības institūta datiem Lockheed Martin spēj saražot tikai 2100 raķetes gadā,» skaidro laikraksts.
“Vienās mācībās pagājušajā gadā britiem munīcija beidzās astoņu dienu laikā. Ikgadējā munīcijas ražošana ASV knapi nosegs divu nedēļu kaujas Ukrainā,” turpina Times.
Militārā spēka veidošana prasīs lielus līdzekļus, kas būs jāmeklē ekonomiskās krīzes apstākļos. “Taču nekas nevar būt svarīgāks par nacionālo drošību,” secina Times.
