Karš Ukrainā Vladimiram Putinam bija nopietna neveiksme. Nespēdams sasniegt mērķi iekarot savu daudz mazāko kaimiņu, viņš sagādāja milzīgas ciešanas savai valstij un sagrāva tās ekonomiku. Par to militārais eksperts un atvaļinātais Lielbritānijas armijas virsnieks Ričards Kemps raksta laikraksta The Telegraph slejā
Krievija ieguva tikai ierobežotu teritoriālo ieguvumu un pat nespēja ieņemt visu Doņeckas apgabalu austrumos. Pagājušā gada masveida ofensīva, lai izveidotu buferzonu netālu no Harkivas, lai aizsargātu Krievijas teritoriju, tika sagūstīta tikai dažus kilometrus gar robežu. Raķešu uzbrukumi, kuru mērķis bija iegremdēt Ukrainu gandrīz pastāvīgā aukstumā un tumsā, acīmredzami ir cietuši neveiksmi, raksta Ričards Kemps.
Eksperts uzsver, ka Putins zaudēja kontroli pār daļām Kurskas apgabalā Ukrainas karaspēka pirmā iebrukuma Krievijas teritorijā rezultātā kopš Otrā pasaules kara un nespēja to atgūt, neskatoties uz to, ka viņš iesaistīja Ziemeļkoreju kā sabiedroto.
Putina reklamētā pretgaisa aizsardzība izrādījās nespējīga apturēt Ukrainas uzbrukumus lidlaukiem, naftas bāzēm un munīcijas noliktavām Krievijas teritorijā. Pat Maskavā atlidoja vietēji ražoti Ukrainas bezpilota lidaparāti ar sprāgstvielām.
“Arī Krievijas flote ir pazemota, zaudējot kontroli pār Melno jūru un nespējot apturēt Ukrainas graudu eksportu. Apmēram 15 tās kuģus nogremdēja jūras spēku bezpilota lidaparāti, vairāk tika bojāti, bet pārējā flote bija spiesta atkāpties no Krimas pussalas un Ukrainas piekrastes,” raksta Kemps.
Turklāt pretēji Putina sapnim par Krievijas impērijas atdzīvināšanu viņš riskē pārvērst valsti par atkarīgu valsti no ķīniešiem. Rietumu sankcijas jau tagad ir padarījušas Krieviju atkarīgāku no Ķīnas ekonomiskā atbalsta un tirdzniecības ziņā nekā jebkad agrāk. Pasliktinoties Maskavas ekonomiskajai situācijai, tirdzniecības nevienlīdzība tikai padziļināsies.
Tajā pašā laikā Kemps uzskata, ka, neskatoties uz Krievijas neveiksmēm, nevajadzētu kļūdīties, uzskatot, ka Ukraina un Rietumi ir tuvu uzvarai šajā karā.
