Dažas no biežākajām COVID-19 komplikācijām papildus elpceļu un sirds un asinsvadu slimībām ir smaržas un garšas zudums. Tomēr šim sarakstam var pievienot arī pēkšņu dzirdes zudumu. To apstiprina nesen veikts Dienvidkorejas zinātnieku liela mēroga pētījums , kas publicēts žurnālā The Lancet
Iepriekšējie novērojumi jau ir apstiprinājuši dzirdes zuduma iespējamību, taču vairumā gadījumu bija iesaistīti gados vecāki cilvēki vai neliela izlase. Taču šajā darbā eksperti analizēja datus no 6 716 879 cilvēkiem (51% sieviešu) vecumā no 20 līdz 39 gadiem (vidējais vecums 29,6 gadi) Dienvidkorejā. Sākotnēji gandrīz 4,9 miljoniem (72%) jauniešu bija pozitīvs COVID-19 tests, un vairāk nekā 6,2 miljoni (93,1%) pabeidza sākotnējo vakcinācijas sēriju.
Zinātnieki atklāja, ka dzirdes zudumu un pēkšņu sensorineirālu dzirdes zudumu biežums bija attiecīgi 3,44 un 3,52 reizes lielāks tiem, kuriem bija COVID-19. Dalībnieki tika novēroti no 2022. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
Dzirdes zudums tika diagnosticēts, kad pacients dzirdēja tikai skaņas ar 25 decibeliem (dB) vai augstāku. Tomēr pēkšņa sensorineirāla dzirdes zuduma kritēriji ietvēra strauju progresēšanu 72 stundu laikā ar dzirdes traucējumu līmeni 30 dB vai vairāk.
Vairāk nekā 40 260 757 personu mēnešu novērošanas laikā bija 38 269 dzirdes zuduma gadījumi un 5908 pēkšņa sensorineirāla dzirdes zuduma gadījumi. Lielais izlases lielums, valsts mēroga datubāze un stingras statistikas analīzes atbalsta saistību starp COVID-19 un dzirdes traucējumiem jauniešu vidū, norādīts pētījumā.
“Veselības aprūpes sniedzējiem jāapzinās paaugstināts dzirdes traucējumu risks jauniem pieaugušajiem ar COVID-19 un jāapsver atbilstoša skrīninga un novērošanas iespēja,” brīdināja zinātnieki. “Turpmākajos pētījumos galvenā uzmanība jāpievērš pacientu ar COVID-19 ilgstošai novērošanai, lai novērtētu dzirdes zuduma progresēšanu.”
Lielākais ar COVID-19 saistīto dzirdes traucējumu risks tika novērots jauniešiem ar cukura diabētu. Viņiem sekoja dalībnieki ar dislipidēmiju (tas ir, ja asinīs ir neparasts tauku līmenis).
Eksperti ir izvirzījuši vairākas hipotēzes, lai izskaidrotu dzirdes zudumu jauniešiem (visām tām ir nepieciešama turpmāka izpēte un apstiprinājums). Iekšējās auss uzņēmība pret vīrusiem, visticamāk, izraisīs tiešus bojājumus, ko izraisa koronavīrusa infekcija. Turklāt iespējamie mehānismi var būt mikrovaskulāri bojājumi, kas rodas no nepietiekamas arteriālās pieplūdes gliemežnīcai (iekšējās auss priekšējai daļai), mikrohemorāģijas smadzeņu audos un labirintā (iekšējā auss).
Saikne starp COVID-19 un pēkšņu sensorineirālu dzirdes zudumu var būt spēcīgāka, nekā parādīts šajā pētījumā, atklājuši pētnieki. Viņi atzina, ka nav īpaši novērtējuši vakcinācijas ietekmi uz dzirdes traucējumu attīstības risku. Tomēr tas nenoliedz faktu, ka COVID-19 var darboties kā neatkarīgs faktors šādu komplikāciju gadījumā, taču ir nepieciešami papildu pētījumi.
