Vācijas un Austrumeiropas valstu pavasarī izdomātais plāns palīdzēt Ukrainai ar ieročiem tolaik šķita laba ideja. Polijai, Slovēnijai, Slovākijai, Grieķijai un Čehijai bija jānosūta uz Ukrainu savi padomju laikā ražotie tanki un bruņumašīnas, bet Vācijai tie jāaizstāj ar Rietumu modeļiem no saviem krājumiem.
Tas ļautu Ukrainai ātri iegūt ieročus, ko varētu nekavējoties izmantot kaujas laukā, un demonstrētu Eiropas valstu solidaritāti. Tā vietā šī shēma ir kļuvusi par strīdus ābolu, sabiedrotajiem apsūdzot vienam otru, norunu nepildīšanā.
Vācija, kas sākotnēji centās neprovocēt Krieviju, tieši piegādājot Ukrainai ieročus, šonedēļ atzina, ka, neskatoties uz ieilgušajām sarunām, tā joprojām nav parakstījusi nevienu līgumu ar Austrumeiropas valstīm. “Darījums ar Poliju faktiski ir miris,” saka Vācijas amatpersona.
Nepietiekama tanku apmaiņa
Stāsts ar Poliju ir kļuvis par ilustratīvu piemēru tam, kādi zemūdens akmeņi sagaida vienosanās dalībniekus. Polijas un Vācijas aizsardzības ministri par tanku nodošanu vienojās aprīlī. Pēc tam Varšava uz Kijivu nosūtīja 240 tankus T-72, cerot, ka Berlīne to nodrošinās ar tankiem Leopard. Tā piedāvāja tikai 20, un “tādā stāvoklī, ka tos nevar izmantot”, remonts prasīs vismaz gadu, žurnālam Sieci šonedēļ sacīja Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.
Pēc viņa teiktā, Polija lūdza Vāciju palielināt piegādi līdz 44 tankiem, lai varētu izveidot nelielu bataljonu. Berlīnē atbildēja, ka viņi to nevar izdarīt. “Realitāte ir tāda, ka Bundesvēram vienkārši nav pietiekami daudz ieroču, ar ko dalīties,” saka kāda amatpersona.
Tagad Polija cenšas nodrošināt savu armiju ar pašu spēkiem. Jūlijā tā paziņoja, ka no ASV pērk 116 lietotus tankus “Abrams”, bet trešdien – gandrīz 1000 tankus, vairāk nekā 600 artilērijas ieroču un desmitiem iznīcinātāju no Dienvidkorejas. Pirmā 180 K2 tanku partija valstī nonāks šogad.
Līguma izjukšanu pavadīja savstarpēji pārmetumi. Polijas ārlietu ministra vietnieks Šimons Šinkovskis vel Senks nesenā intervijā laikrakstam “Der Spiegel” Vācijas solījumus nodēvējis par “krāpšanu”.
Un Vācijas vēstnieks Polijā Arndts Freitāgs fon Loringhovens sarunā ar poļu laikrakstu Rzeczpospolita atbildēja: “Es sev jautāju: kādi ir pašreizējo Varšavas varas iestāžu nodomi? Vai viņi vēlas, lai Vācija būtu spēcīga Polijas sabiedrotā, vai arī mēs viņiem esam vajadzīgi kā grēkāzis viņu pašu iekšējām problēmām?
Nepietiekams atbalsts
Vācijas opozīcijas partijas ir sašutušas. “Vācija apzināti iznieko visu uzticību, kas ir veidota gadu gaitā,” sacīja kristīgo demokrātu deputāts un atvaļināts Bundesvēra pulkvedis Roderihs Kīzveters.
Valdība noraida apgalvojumus, ka tā iegāž Ukrainu un tās sabiedrotos. Kijiva šonedēļ apstiprināja, ka Vācija ir piegādājusi Ukrainai pirmos trīs no 15 pašpiedziņas pretgaisa lielgabaliem Gepard, kā arī trīs daudzkārtējās raķešu palaišanas iekārtas Mars II un trīs bruņuhaubices PzH, papildus septiņām jūnijā, paziņoja amatpersonas. Turklāt valdība deva zaļo gaismu PzH 2000 ražotājam Krauss-Maffei Wegmann, lai Kijivai piegādātu vēl 100 šādas sistēmas, kuru kopējā vērtība ir 1,7 miljardi eiro.
Amatpersonas arī norāda, ka Bundesvērs Slovākijā izvietoja raķešu Patriot baterijas (lai gan tās paliek Vācijas īpašumā) pēc tam, kad šīs valsts valdība nodeva Ukrainai vienu no savām pretgaisa raķešu sistēmām S-300.
Taču opozīcija nav mainījusi dusmas pret žēlastību. Kanclers Olafs Šolcs tiek apsūdzēts par Bundestāga aprīļa lēmuma nepildīšanu, kas uzlika valdībai pienākumu nodrošināt Ukrainai smagos ieročus. “Vācijas sabiedrība un parlaments tika maldināti. Šolca paziņojumi par militāro atbalstu Ukrainai neiztur kritiku,” sacīja kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs.
Sarežģīta operācija
Vācijas amatpersonas sākotnēji bija pārliecinātas, ka izdosies noslēgt līgumus par ieroču nodošanu. Maijā Šolcs sacīja, ka Grieķija nodrošinās Ukrainai padomju bruņutransportierus, bet Vācija tai dos savus. Bet no tā nekas nesanāca.
Amatpersonas to skaidro ar grūtībām panākt vienošanos starp trim valdībām. “Ir iesaistīti tik daudz cilvēku, ka beigās nekas neiznāk,” saka Grieķijas amatpersona. Viņa kolēģi Berlīnē piekrīt. Pēc viena no viņiem vārdiem, “šī ir tik sarežģīta darbība, ka, ja sabojājas viena skrūve, sabojājas visa mašīna”.
Šolca preses sekretāre pirmdien sacīja, ka valdība nepadodas: “Mēs esam ciešā kontaktā ar saviem partneriem par vairākiem darījumiem, sarunas norit ļoti konstruktīvi, un daži no tiem ir nonākuši diezgan tālu.”
Ārlietu ministre Annalēna Burboka jau otrdien paziņoja, ka Vācija ir tuvu līguma noslēgšanai par vācu tanku nodošanu Čehijai kā kompensāciju par desmitiem T-72, ko tā nosūtīja uz Ukrainu.
Tomēr dažās Austrumeiropas valstīs pastāv stingrs uzskats, ka Vācija nesniedz efektīvu atbalstu Ukrainai un lēni pilda savas saistības.
Vācieši “vienkārši nepilda savus solījumus”, sacīja Polijas Ekonomikas institūta direktors Pjotrs Araks. Un piebilda:
”Poļi ir nobažījušies, ka tad, kad iestāsies kara nogurums un sāksies ekonomiskās problēmas, vācieši atvieglos sankcijas, atsāks darījumus ar Krieviju un importēs vairāk gāzes”
