Krievijai, visticamāk, būtu vajadzīgas 15 līdz 20 brigādes – vismaz 50 000 karavīru, lai izspiestu Ukrainu no Kurskas apgabala, bet pašlaik tai nav tik daudz spēku, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta laikraksts The New York Times.
Un atgādina, ka Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs šonedēļ sacīja, ka jaunā koordinācijas iestāde “jau” strādā visu diennakti, lai noskaidrotu, kā jaunas Krievijas karaspēka grupas varētu veikt pretuzbrukumu Kurskas apgabalā.
“Tam bija šokējoša ietekme uz krieviem. Viņi par to ir šokēti. Tas neturpināsies mūžīgi. Viņi sanāks kopā un attiecīgi reaģēs,” Ārējo attiecību padomei pagājušajā nedēļā sacīja NATO augstākais militārais komandieris ģenerālis Kristofers Kavoli.
NYT atzīmē, ka pēc nedēļu ilgām kaujām Ukraina paziņoja, ka tā kontrolē teritoriju aptuveni Losandželosas lielumā, taču amerikāņu amatpersonas nav pārliecinātas, ka Ukrainas bruņotie spēki ilgstoši saglabās savas pozīcijas Krievijā. Publikācijā skaidrots, ka Ukrainas karaspēka rīcībā nav lielu ierakumu, kas nepieciešami karavīru un tehnikas aizsardzībai no ienaidnieka uguns, ja Krievijai pietiktu ugunsspēka uzbrukuma atvairīšanai. Amerikāņu amatpersonas arī apgalvo, ka Ukrainas bruņotie spēki neierīko mīnu laukus un nebūvē prettanku barjeras.
“Karš mums parādīja, ka veids, kā palēnināt armiju, ir padziļināta aizsardzība. Ja vien viņi neaizstāvēs teritoriju ar tranšejām un mīnām, teritoriju noturēt būs praktiski neiespējami,” NYT sacīja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais viceprezidents Sets Džonss, atsaucoties uz stratēģiju izmantot vairākus aizsardzības pozicionēšanas līmeņus.
Amerikāņu amatpersonas un analītiķi atzīmē, ka jo vairāk teritorijas Ukraina sagrābs, jo lielāks izaicinājums būs tās aizsardzība 10 tūkstošiem Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonu.
Tajā pašā laikā Pentagona pārstāvis skaidroja, ka Ukrainas kavēšanās ar aizsardzības nocietinājumu celtniecību ne vienmēr nozīmē, ka Kijiva negrasās ieņemt teritoriju Krievijā. Ukraina varētu mēģināt izveidot aizsardzības pozīcijas vēl dziļāk Krievijas iekšienē, paplašinot savu sagrābto teritoriju, lai papildinātu Zelenska buferzonu, sacīja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
