Krievija sarunās ar ASV, lai izbeigtu karu Ukrainā, neapspriež Krimas statusu, intervijā telekanālam CBS News sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs . “Šis ir atrisināts jautājums. “Krievija nerisina sarunas par savas teritorijas integritāti,” viņš sacīja.
Pēc Lavrova teiktā, to saprot arī ASV prezidents Donalds Tramps. Vienlaikus ministrs kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš, atsaucoties uz valsts konstitūciju, paziņoja par savu nelokāmību pussalas īpašumtiesību jautājumā.
Krimas atzīšana par Krievijas teritoriju ir ASV plāna izbeigt karu Ukrainā pamatā. Tramps pēdējā laikā vairākkārt izteicies par šo tēmu, uzsverot, ka Kijivai ir jāsamierinās ar pussalas zaudēšanu uz visiem laikiem. Viņš atgādināja, ka Krievija Krimu sagrāba “neviena šāviena neizšaujot” pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad ASV prezidents bija Baraks Obama, norādot, ka Ukraina toreiz necīnījās par šo teritoriju. “Krima paliks Krievijai. Un Zelenskis to saprot, un visi to saprot. “Tā viņiem ir bijusi ilgu laiku,” 25.aprīlī sacīja Tramps. Divas dienas vēlāk viņš atkal apsūdzēja Obamu par “Krievijas pieļaušanu nozagt Krimu no Ukrainas” un sūdzējās, ka tagad viņam ir “jāattīra viņa priekšgājēju atstātais bardaks”.
Zelenskis uzsvēra, ka Kijiva nekad oficiāli neatzīs Krimas zaudēšanu. Pretpriekšlikumi, ko Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ir sagatavojuši ASV, paredz, ka jautājums par okupētajām teritorijām tiks apspriests pēc pamiera. Tomēr tur nav ne vārda par Krievijas kontroles atzīšanu pār jebkuru Ukrainas teritoriju.
ASV, pēc Trampa plāna, negrasās meklēt nopietnas piekāpšanās no Maskavas. Papildus Krimas juridiskai atzīšanai viņi vienojas atcelt visas sankcijas un atstāt pagaidu okupāciju daļā Doņeckas, Luhanskas, Zaparižjas un Hersonas apgabalu. Ukraina atgūs tikai nelielu teritoriju, kas ieņemta Harkovas apgabalā. Tās pārziņā nonāks arī Zaporožžas atomelektrostacija, taču ar nosacījumu, ka staciju pārvaldīs ASV. Turklāt Kijevai ir jāatsakās no nodoma iestāties NATO un jāparaksta līgums ar amerikāņiem par Ukrainas dabas resursu kopīgu attīstību.
26.aprīlī Tramps sacīja, ka par lielāko daļu topošā miera līguma nosacījumu jau ir panākta vienošanās, norādot, ka Maskava un Kijiva ir tuvu galīgā darījuma noslēgšanai. Viņš arī uzsvēra, ka sanāksme ir jānotur “ļoti augstā līmenī”. Savukārt Kremlis apliecināja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs bez priekšnosacījumiem atsākt sarunas ar Ukrainu. Zelenskis sestdien Romā aci pret aci apsprieda situāciju ar Trampu pēc pāvesta Franciska bērēm. Ukrainas līderis šīs sarunas raksturoja kā “labas”, paužot cerību uz pilnīgu un beznosacījumu pamieru un ilgstošu mieru, “kas pasargās valsti no kara atkārtošanās”
