Ievietoti Ukrainas cietuma kamerās, desmitiem sagūstīto krievu obligātā dienesta karavīru gulēja gultās vai sēdēja uz koka soliem, un uzrauga nodrošinātajā televizorā skatījās multfilmas. Par to raksta The New York Times (NYT)
Intervijās viņi atcerējās savu pozīciju pamešanu vai padošanos, saskaroties ar labi aprīkotiem, kaujās rūdītiem Ukrainas spēkiem, kas plūda pāri viņu robežai.
“Mēs ieskrējām bērzu birzī un paslēpāmies,” sacīja ierindnieks Vasilijs, kura nelielais pierobežas forts tika pārvarēts 6. augustā — Ukrainas iebrukuma Krievijā sākumā, kas bija pirmais nozīmīgais ārvalstu uzbrukums valstij kopš Otrā pasaules kara. Laikraksts New York Times identificē ieslodzītos tikai pēc viņu vārdiem un pakāpēm viņu drošības nolūkos, jo viņi ieslodzīto apmaiņā tiek atgriezti Krievijā.
Kaujas iezīmēja ievērojamas pārmaiņas karā, ukraiņu bruņotajām kolonnām iebrūkot Krievijā 2,5 gadus pēc tam, kad Krievija bija uzsākusi visaptverošu iebrukumu Ukrainā.
Krievijas robežu, kā izrādījās, aizsargāja vāji, galvenokārt jauniesauktie karavīri, kuri intervijās aprakstīja padošanos vai savu pozīciju atstāšanu. Vasilijs stāstīja, ka izdzīvojis, trīs dienas guļot bērzu mežā netālu no Krievijas robežas, klāts zariem un lapām, pirms nolēma padoties.
“Es nekad nedomāju, ka tas notiks,” viņš sacīja par Ukrainas uzbrukumu.
Krievijas militārā pavēlniecība pēc visām pazīmēm bija izdarījusi tādu pašu pieņēmumu, nokomplektējot savu robežu aizsardzību ar zaļajiem obligātā dienesta karavīriem, no kuriem daži tika iesaukti tikai mēnešus iepriekš. Viņu sakāve un apraksti par lielo padošanos varētu palielināt Ukrainas ietekmi iespējamās izlīguma sarunās un izraisīt ieslodzīto apmaiņu.
Tas varētu atbalsoties arī Krievijas iekšienē. Jauno, iesaukto krievu karavīru zaudējumi karu laikā Afganistānā un Čečenijā izraisīja plašu neapmierinātību mājās.
Asiņainajām tranšejām, kas cīnās Ukrainas iekšienē, Krievijas armija izvieto vecākus karavīrus, kuri mobilizēti no civilajiem darbiem, brīvprātīgos un ieslodzītos, kuri piekrīt dienesta braucienam apmaiņā pret savu brīvību, ja viņi izdzīvotu. Iesaucamajiem ar likumu ir aizliegts izvietoties ārpus Krievijas.
Krievijā obligātā dienesta karavīri pārstāv apakšējo pakāpienu divpakāpju militārajā sistēmā, kas veidojās pēcpadomju periodā. Viņi tiek iesaukti pēc vidusskolas un parasti vienu gadu pilda niecīgus darbus, piemēram, sniega šķūrēšanu bāzēs dziļi Krievijā. Līgumkaravīri ir brīvprātīgie, labāk apmaksāti, un viņi nes karu smagumu Sīrijā un Ukrainā.
Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā ir notvērušas simtiem jaunu obligātā dienesta karavīru, ko prezidents Volodimirs Zeļenskis uzteicis kā iespēju papildināt Ukrainas “maiņas fondu”, lai apmainītu ieslodzītos.
Ukrainas cietumā Sumi, kurā atradās piektdien intervētie iesaucamie, līdz šim ir apstrādāti 320 karagūstekņi, no kuriem 80% ir iesaukti, norāda cietuma priekšnieks, kurš drošības apsvērumu dēļ lūdza viņus neidentificēt; skaitļus nevarēja neatkarīgi pārbaudīt. Pēc apstrādes ieslodzītie tiek nosūtīti uz rietumiem, tālāk no kaujām.
Piektdien cietumā atradās 71 karagūsteknis, kas bija ievietots pagraba kamerās, kur viņi tiek pasargāti no iespējamiem gaisa uzlidojumiem, paziņoja Ukrainas armija.
Viņi valkā pieguļošus sporta tērpus, T-kreklus un šortus, ko bija sagādājuši viņu sagūstītāji. Dažiem bija šrapneļa vai šautas brūces. Ieplestām acīm un, šķiet, dezorientēti, viņi vēroja, kā apsargi pavadīja žurnālistus kamerās uz intervijām.
Cietums nodrošināja piekļuvi vairākiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp NYT, kura žurnālisti identificēja sevi un lūdza atļauju intervijām un fotografēšanai. Ar aizturētajiem tika veiktas pārrunas pēc notveršanas un apsargu klātbūtnē, tāpēc viņu identitāti nevarēja neatkarīgi pārbaudīt. Sargi neiejaucās un sarunu laikā atradās zināmā attālumā no ieslodzītajiem.
Ieslodzītie aprakstīja, ka viņi tika izvietoti vadu sastāvā, apmēram 30 vīru, betona vai zemes nocietinājumos, kas atrodas aptuveni jūdzes attālumā viens no otra gar robežu. Tur viņi bija saskārušies ar pēkšņu, mežonīgu uzbrukumu un ātri pameta cīņu.
Ukrainas karavīri, neatkarīgi militārie analītiķi un Krievijas militāro emuāru autori ir ziņojuši arī par ātru izbraukšanu caur robežu.
Slaids ierindnieks, 21 gadu vecais Igors, kurš tika iesaukts decembrī, sacīja, ka Ukrainas artilērijas apšaude bija pastiprinājusies dažas dienas pirms iebrukuma. “Mēs ziņojām komandieriem, bet viņi nereaģēja,” viņš teica. “Viņi teica:” Nu, mēs tur neko nevaram darīt.
Uzbrukuma dienā, artilērijas bombardēts, viņš mēģināja noklīst nocietinājumā, taču tas aizdegās.
Viņš un citi skrēja uz tuvējo mežu, viņš teica. Viņš sacīja, ka no viņa 12 cilvēku grupas, kas bija mēģinājuši aizbraukt drošībā, pieci izdzīvoja.
Viņš sacīja, ka pozīcijai bija tikai viens bezatsitiena lielgabals, un tas nevarēja šaut uz Ukrainas amerikāņu piegādātajām kājnieku kaujas mašīnām Bradley, kad tās uzbruka, jo bija vērsts nepareizā virzienā.
20 gadus vecais ierindnieks Sergejs no Tatarstānas apgabala Volgas upes ielejā sacīja, ka viņa grupas vadītājs 28 karavīrus vedis no sava forta haotiskā atkāpšanās ceļā. Viņi atradās ciema mājā, bet Ukrainas karavīri viņus atrada. Visi padevās.
Pēc viņa teiktā, grupas vadītājs bija izkliedzis pa logu: “Šeit ir iesaucamie. Mēs vēlamies padoties.”
21 gadu vecais Dmitrijs no Komi reģiona Krievijas ziemeļos sacīja, ka, kad viņu radio pārstāja darboties uzbrukuma dienā, viņš uzskatīja, ka tas noticis Ukrainas traucēšanas dēļ. Bez pavēlēm karavīri saprata, ka ir apdraudēti un mēģināja atkāpties, taču tika sagūstīti. “Viņi teica, ka mēs varētu redzēt sabotāžas grupu, varbūt 10 puišus, nevis armiju,” viņš teica.
Kamēr Ukrainas spēki pilnībā izmantoja pārsteiguma elementu un to, ko abas puses raksturoja kā vāju un dezorientētu Krievijas aizsardzību, Ukrainas virzība ir iestrēgusi prom no robežas pret labāk sagatavotiem Krievijas spēkiem.
Tomēr iesauktie joprojām tiek notverti. Pagājušajā nedēļā Ukrainas ziņu mediji publicēja video, kurā redzams, kā vairāk nekā 100 obligātā dienesta karavīri guļ laukā ar seju uz leju, un kuru, kā ziņots, nofilmēja Ukrainas vietējā izlūkošanas aģentūra SBU. Videoklipus nevarēja pārbaudīt neatkarīgi.
Zelenskim karagūstekņu pieplūdums atvieglo to, kas bija kļuvis par asu sadzīves problēmu. Krievijā satrauktās ukraiņu karavīru ģimenes iknedēļas protesta akcijas organizējušas galvaspilsētā Kijivā, lai pievērstu uzmanību saviem sagūstītajiem tuviniekiem. Krievija neatklāj sagūstīto ukraiņu skaitu, taču tika pieņemts, ka pirms iebrukuma ukraiņu ir vairāk nekā Ukrainā krievu.
Jauno ieslodzīto skaits ir iepriecinājis šīs ģimenes.
Tatjana Višņaka, kuras dēls dienēja Azovas pulkā, tika sagūstīta un notiesāta uz 22 gadiem Krievijas cietumā. Bija maz cerību uz viņa atbrīvošanu, ņemot vērā Krievijas priekšrocības karagūstekņu skaitā.
“Mums visiem šī ir lieliska iespēja un cerība, ka mūsu mīļie tiks apmainīti,” intervijā sacīja Višņaka.
Valērija Subotina, bijusī Azovas pulka preses virsniece, pirms apmaiņas 2023. gadā pavadīja 11 mēnešus Krievijas gūstā. “Ir neticami grūti turpināt dzīvot, kad nebrīvē ir draugi un tuvinieki,” viņa sacīja. “Es ceru, ka operācija Kurskas reģionā var to mainīt.”
