Šī būs kārtējā reize, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji apskaudīs šveiciešus dēļ viņu iespējas rīkot referendumus par jebkuru sabiedrībai svarīgu tēmu, neskatoties uz to, ka arī Šveicē ir tāda pati likumdošanas kārtība un valdība kā Latvijā.
Šveices valdības ceļu infrastruktūras plāni ir saskārušies ar ķieģeļu mūri: pēc saspringtas sacīkstes 52,7% vēlētāju (balsu sadalījums attēlā zemāk) svētdien, 24.novembrī, notikušajā referendumā noraidīja 5 miljardus Šveices franku (ap 5,3 miljardi eiro) automaģistrāles paplašināšanas projektu.
Pērn parlamentā apstiprinātais plāns būtu paredzējis ceļu paplašināšanu vai jaunu izbūvi sešos galvenajos valsts automaģistrāļu sistēmas punktos, īpaši netālu no galvaspilsētas Bernes un noslogotā posmā starp Ženēvu un Lozannu.
Pēc notikušā referenduma Zaļā partija atzinīgi novērtēja vēsturisko noraidījumu, ko tā sauca par “novecojušu transporta politiku”. Zaļie kopā ar kreiso un ekologu grupām aģitēja ar argumentiem par projekta ietekmi uz vidi un bažām, ka lielāki ceļi radīs tikai lielāku satiksmi. Tagad viņi vēlas, lai līdzekļi tiktu tērēti sabiedriskajam transportam, aktīvai mobilitātei un esošo automaģistrāļu atjaunošanai.
Projekta atbalstītāji apgalvoja, ka pēdējos gados ir palielinājušies satiksmes sastrēgumi un ir nepieciešami ieguldījumi, lai neatpaliktu no pieaugošā Šveices iedzīvotāju skaita. Projekts ir jāuztver kā daļa no visaptverošas stratēģijas, kas jau ietver ieguldījumus sabiedriskajā transportā un citos mobilitātes veidos, kampaņas laikā Šveices sabiedriskajai televīzijai SRF sacīja transporta ministrs Alberts Rösti.
Taču sākotnējais atbalsts projektam kampaņas laikā izbalēja, liecina aptaujas, kas noveda pie galīgas sakāves, ko viens labējais politiķis svētdien raksturoja kā “sitienu pa zobiem”. Cits Centra partijas politiķis, kas bija iesaistīts “jā” kampaņā, Fabio Regazī radio SRF sacīja, ka rezultāts atklāj “zināmu maiņu” Šveices iedzīvotāju vidū. Pirms dažiem gadiem šāds balsojums būtu viegli pieņemts, lēsa Regazzi.
