Padomju okupācijas laiks noslēdzas arī ar stāstu par psihiatru Aleksandru Alekseičiku-Kirinovu, kurš ārstēja no homoseksualitātes.
Atgādināsim, ka skandāls sākās ar interviju, kurā A. Alekseičiks-Kirinovs norādīja, ka “homoseksuāls cilvēks nevar mīlēt bērnus, viņam nav iespēju viņus mīlēt”, sacīja, ka homoseksuāli cilvēki var būt “nepilnīgi”, ka viņiem trūkst sievišķības vai vīrišķības. Ārsts arī mudināja homoseksuālus cilvēkus vērsties pēc palīdzības pie garīdzniekiem.
”Vārdu sakot, šie cilvēki jutās kā īsti slimi, cietēji, tāpēc arī pieteicās. Es arī skatījos uz viņiem un joprojām skatos uz viņiem kā uz cilvēkiem, kuriem ir problēmas, no kurām viņi cieš un kuriem viņiem ir vajadzīga palīdzība. Es joprojām uz to skatos no palīga puses”, sacīja A. Alekseičiks-Kirinovas
Lietuvas Bioētikas komiteja norāda, ka ārsts ar saviem izteikumiem par homoseksuāliem cilvēkiem pārkāpis ētikas principus. Komiteja arī ieteica izvairīties no publiskiem paziņojumiem, kas ir pretrunā ar pierādījumiem balstītām medicīnas zināšanām, un ievērot tikai apstiprinātus profesionālos standartus.
Kopš padomju okupācijas gadiem praktizējošais Viļņas pilsētas Garīgās veselības centra Robežvalstu departamenta vadītājs A. Alekseičiks-Kirinovs atzina, ka joprojām konsultē par homoseksualitāti un uzskata, ka homoseksualitāte ir traucējums
Iepriekš intervijā, kas publicēta “Šiaurės Atėnais”, ārsts dalījās, kā padomju okupācijas laikā “izturējās” pret homoseksuāliem cilvēkiem, un sacīja, ka joprojām uzskata homoseksuālus cilvēkus par tiem, kam nepieciešama palīdzība.
Alekseičiks-Kirinovs arī nosauca homoseksuālus cilvēkus par neattīstītiem un runāja par sieviešu un vīriešu dvēselēm. Viļņas pilsētas garīgās veselības centrs, kurā psihiatrs ir nodaļas vadītājs, paziņojumā norādīja, ka ārsta viedoklis ir tikai un vienīgi viņa personiskā nostāja, kas nesakrīt ar iestādes nostāju.
Izteikumi neatbilst ētikas standartiem
Lietuvas Bioētikas komiteja ar ārstu sazinājās pēc publicētās intervijas, 9.jūlijā, lūdzot “visaptverošu situācijas izvērtējumu” ar lūgumu izskaidrot izteiktos apgalvojumus.
Kā rakstīts Lietuvas Bioētikas komitejas vēstulē, A. Alekseičikas-Kirinovas skaidroja, ka nav iepazīstināts ar “Šiaurės Atėnais” publicēto tekstu, un raksta teksts neatbilst viņa personības garam, pasaules uzskatam, vērtības un attieksmei, viņš jūtas pārprasts un nepareizi interpretēts. Tomēr intervijā citiem medijiem ārsts vairākkārtējos izteikumus nekomentēja.
Viļņas pilsētas garīgās veselības centra, kurā ārsts ieņem vadītāja amatu, darbinieku ētikas komisijas slēdzienā teikts, ka A. Alekseičika-Kirinova publiskie izteikumi kaitējuši slimnīcas tēlam un nesakrīt ar slimnīcas mūsdienu stāvokli, tāpēc komisijas vērtējumā viņš rupji pārkāpis Darbinieku ētikas kodeksā noteikto lojalitātes principu.
Šis princips nosaka, ka darbiniekiem ar savu darbu un komunikāciju jātiecas uz sabiedrības labklājību un jāizvairās no tādas uzvedības un publiskiem izteikumiem, kas var diskreditēt darbinieka vai iestādes vārdu un vājināt sabiedrības uzticību.
Ētikas komisijas vērtējumā ar publiskiem izteikumiem, kas vērsti pret homoseksuāliem cilvēkiem un neatspoguļojot mūsdienu pieeju un labo ētikas praksi šī jutīgā jautājuma risināšanā, ārsts pārkāpis arī principu, kas nosaka, ka darbiniekiem jābūt atvērtiem citam viedoklim, ar pozitīvas iniciatīvu, inovāciju un vienmēr jārīkojas profesionāli.
Ar savu nostāju iepazīstināja arī Lietuvas Bioētikas komiteja – tās ieskatā ārsta izteikumi nav pamatoti ar pierādījumiem balstītām medicīnas zināšanām, sabiedrība tika saprasta kā homoseksuālu cilvēku diskriminējoša, homoseksualitāti patoloģizējoša un neatbilstoša 2008. gada 19. jūnija Lietuvas ārstu profesionālās ētikas kodeksa ētikas principiem.
Komiteja ieteica ārstam turpmāk izvairīties no publiskiem izteikumiem, kas ir pretrunā ar uz pierādījumiem balstītas medicīnas zināšanām un var tikt vērtēti vai saprasta neviennozīmīgi, un profesionālajā darbībā ievērot tikai apstiprinātus profesionālos standartus un ievērot likumā noteiktos profesionālās ētikas noteikumus. ārstiem.
Iepriekš psihiatra izteikumus nosodīja psihiatru sabiedrība, Viļņas pilsētas Psihiskās veselības centrs no viņa izteikumiem distancējās, tos bargi vērtēja arī Veselības aizsardzības ministrija un Viļņas pilsētas pašvaldība.
