31. oktobrī Rēzeknes Centrālā bibliotēka aicināja uz stāstu vakaru „Biedināmie stāsti”, kas noritēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas iniciatīvas „Stāstu bibliotēkas” ietvaros. Pašu sacerētus stāstus stāstīja Rēzeknes novada Rikavas jauno literātu kopas stāstnieki.
Stāstu pasākums notika vakarpusē, kad iestājusies tumsa un vienīgais gaismas avots ir sveces gaisma izgrebtā ķirbī. Ar šausmu un spoku stāstiem klausītājus pārsteidza Rikavas sākumskolas vecuma bērni, kuri bija izdomājuši stāstus – patiesus, ticamus un neticamus, ļaujot klausītājam nonākt fantāziju pasaulē.
Dace Vilcāne stāstīja par neparastu notikumu Rundāles pilī. Diāna Dimzule stāstīja par ļauno klaunu un anekdoti par spokiem. Lūk, Diānas anekdote: ”Divi spoki klīst pa pili. Kaut kur iečīkstas grīda. Jaunākais spoks no bailēm pieglaužas vecākajam. Vecākais spoks mierinot saka: „Nebaidies, tu ko, no dzīviem cilvēkiem nobijies..!”
Vasīlijs Krasnovs izstāstīja par to, kā radās spoki. Inga Strogonova biedināja ar stāstu par spoku ar oranžajām čībiņām. Savukārt Kristīne Gribovska stāstīja par marmelādi un spoku, kurš meiteni ierāvis upē. Ksenija Šatilova stāstīja par kādas nakts notikumiem sanatorijā. Natālija Gribovska stāstīja par dzeltenajām čībiņām, bet skolotāja Iveta Dimzule stāstīja par trim zosu ganiņiem un upi, un par to, kāpēc pie upes jābūt uzmanīgiem.
Bibliotēkas darbinieces iejutās stāstnieču lomās un izstāstīja stāstus par zelta kāju, melno roku un bibliotēkas spokiem. Starp citu, stāstu vakarā bibliotēkā kopā ar maziem un lieliem stāstniekiem bija balts spoks, kurš ik pa brīdim lika par sevi manīt, izsaucoties, iesmejoties, visus nobiedējot un apliecinot savu aktīvo klātbūtni. Bērni un pieaugušie gandrīz noticēja… .
Stāstu vakarā nedalītu uzmanību un mīļus apskāvienus no bērniem saņēma bibliotēkas draugs un talismans Lācītis Rūcītis, kurš bija ieradies, lai noklausītos stāstus. Tā kā bērni bija centušies stāstu sacerēšanā, stāstīšanā, bija uzmanīgi klausījušies, Lācītis Rūcītis dāvināja saldumus un piemiņas balvas.
Rikavas jauno literātu kopas vadītāja Iveta Dimzule uzsvēra, ka bērniem ir svarīgi iemācīt stāstīt stāstus, klausīties tos un attīstīt savas radošās spējas un iztēli. Jāpiebilst, ka Rikavas jauno literātu kopa Ivetas Dimzules vadībā darbojas jau pāris gadus, un iespējams nākotnē mazie stāstnieki klausītājus pārsteigs ar jauniem stāstiem.
Saglabājot vienu no senākajām mutvārdu tradīcijām – stāstu stāstīšanu, jau vairākus gadus Latvijas bibliotēkās tiek organizēti stāstu pasākumi. 2010. gadā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas īstenotais projekts „Stāstu laiks bibliotēkās” ir pāraudzis iniciatīvā „Stāstu bibliotēkas”, kurā aktīvi darbojas daudzas Latvijas bibliotēkas, iedzīvinot stāstu stāstīšanas tradīcijas vietējās kopienās.
Dažkārt gadās dzirdēt jautājumu: „Kā var iemācīties stāstīt stāstus?” Kā saka viens no ievērojamākajiem Latvijas stāstniekiem, stāstu jomas eksperts Guntis Pakalns: „Stāstīt var iemācīties – stāstot!”
Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā ikviens ir gaidīts uz stāstu pasākumiem. Sekojiet līdzi informācijai bibliotēkas vietnē www.rezeknesbiblioteka.lv.
Informāciju sagatavoja
Ruta Suseja,
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas
direktores vietniece
