Tiek veidota atbalsta struktūra, kas noteiks starptautisko kārtību visam 21. gadsimtam. Ar šādu vadmotīvu savu viedokli sociālajos tīklos izklāsta Krievijas opozicionārs Alfreds Kohs
Trīssimt sešdesmit otrā kara diena beidzās. Aizvadītajā diennaktī frontes līnija nav mainījusies. Kā Putins jau sen saka (un viņam var ticēt: galu galā viņš nekad nemelo) – “stingrā saskaņā ar iepriekš apstiprinātu plānu noris īpaša militāra operācija”. Nav ne ko pielikt, ne ko atņemt. Tiešām “iekalts granītā”.
Pa to laiku Baidens bez jebkāda saskaņota plāna (īpaši iepriekš) ņēma un ieradās Kijivā. Un sešas stundas kopā ar Zelenski staigāju pa pilsētu un tajā pašā laikā izteicu dažādus paziņojumus. Aptuveni 700 tanki Ukrainas bruņotajiem spēkiem, tūkstošiem bruņumašīnu, 50 MLRS (acīmredzot – HIMARS), tūkstotis artilērijas sistēmu un divi miljoni šāviņu.
Un pēc pastaigas viņš aizbrauca uz Varšavu, kur gaidīs Putina uzrunu Federālajai asamblejai, lai vēlāk teiktu galveno runu. Tajā viņš, acīmredzot, izklāstīs savu redzējumu par kara beigām. Baidos, ka Putinam šī viņa vīzija nepatiks. Bet neskatīsies tik tālu uz priekšu. Mums vēl jānoklausās pats Putins. Varbūt viņš mūs pārsteigs ar saprātu? Ar ko tik velns nejoko?
Dedzīgais Medvedevs ielauzās komentāros par Baidena vizīti Kijivā un paziņoja sabiedrībai, ka tieši Kremlis atļāvis Baidenam uz turieni lidot un savā neizbēgamajā laipnībā solīja viņu tur nenogalināt. Nu, mēs par to nešaubījāmies ne minūti, jo mēs ļoti labi zinām par Kremļa laipnību. Un daži no mums – pat uz savas ādas.
Visu šo runu un izteikumu fināls būs solītais Ķīnas plāns Krievijas un Ukrainas kara mierīgam noregulējumam, ko viņš solīja publicēt 24.februārī, tieši šī vājprāta gadadienā.
Es nezinu, ko Pekina var piedāvāt, kas derētu abām pusēm. Bet es nedomāju, ka tas būs kaut kas funkcionāls. Krievu versija par pamieru, “ņemot vērā reālo situāciju”, paredz pašreizējās situācijas fiksāciju. Ukraiņu – pilnībā izvedot Krievijas karaspēku no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas. Un es šeit neredzu iespēju kompromisiem.
Bet varbūt man trūkst iztēles? Varbūt ķīnieši zina ko tādu, ko es nezinu? Varbūt viņiem ir kāda slepena Putina sirds atslēga? Padzīvosim un redzēsim. Labākajā gadījumā tie patiešām piedāvās kaut ko oriģinālu, bet tajā pašā laikā praktisku. Un sliktākajā gadījumā viņi izpaudīsies ar parastām frāzēm par “dzīvosim kopā” un “miers pasaulei”.
Sliktā versija ir tāda, ka viņi piedāvās kaut kādu izlīguma plānu, kas būtu ļoti neobjektīvs par labu Maskavai. Viņi to nosauks par reālu, saprātīgu un vienīgo iespējamo. Un, kad Kijiva to noraida, viņi to izmanto kā pamatu atklātam atbalstam Maskavai, jo tā steigs piekrist šim plānam. Es pat neizslēdzu, ka tā būs vulgāra izrāde, kas iepriekš saskaņota ar Putinu.
Pašreizējais Ķīnas līderis ir pārāk ideoloģisks un ne tik pragmatisks kā viņa priekšgājēji. Viņa neslēptais antiamerikānisms var likt viņam aizmirst par Ķīnas objektīvajām interesēm turpināt ekonomisko sadarbību ar Rietumiem. Lai gan, no otras puses, Ķīna šobrīd nav tik labā stāvoklī, lai riskētu ar šo sadarbību. Un sadarbība ar Rietumiem viņam ir daudz svarīgāka nekā nezāļu un kaņepju tirdzniecība ar savvaļas maskaviešiem.
Tā vai citādi, bet gaidāmā nedēļa solās būt interesanta un, iespējams, no tā atkarīgs, kā izvērtīsies viss šis gads. Taču jau šobrīd var teikt, ka, acīmredzot, Baidens nolēmis kandidēt uz otro termiņu. Un viņa vēlēšanu kampaņas kodols būs uzvara pār Putinu. Citādi viņš nebūtu ieradies Kijivā un izteicis tik nepārprotamus paziņojumus.
Kauliņi ir mesti, un tos atpakaļ atripināt viņam būs grūti. Pēc Afganistānas apmulsuma demokrātiem vajadzētu demonstrēt dažus acīmredzamus un liela mēroga ārpolitiskos panākumus. Pretējā gadījumā viņu partija saskarsies ar katastrofu un sabrukumu. To faktiski veido divas partijas: Bernija Sandersa kreisie un centriskā iekārta “a la Klintonu ģimenīte-Obama”.
Baidens gatavojas uz otro termiņu tik cienījamā vecumā, jo viņš ir unikāla figūra, kas joprojām spēj savienot šīs divas pilnīgi atšķirīgās formāli vienas partijas daļas. Tādējādi Baidena sakāve ir saistīta vienkārši ar lielās “Ēzeļu partijas” sabrukumu.
Viņa vizīte Kijivā ir likme, ko viņš nevar zaudēt. Vismaz tā izskatās šodien. Kas notiks rīt – to zina tikai Dievs.
Tātad spēle iegājusi galotnē. Un nākamās pāris nedēļas noteiks, kā pasaule izskatīsies nākamajās desmitgadēs. Mēs patiešām dzīvojam lieliskā laikā. Mūsu acu priekšā top tā nesošā struktūra, kas noteiks starptautisko kārtību visam šim gadsimtam. Tāpat kā Jalta un Potsdama to definēja savā laikā.
Bet šodienas notikumi man tikai deva pārliecību. Un es varu teikt ar vēl lielāku pamatojumu: mūsu lieta ir taisnīga. ienaidnieks tiks uzvarēts, uzvara būs mūsu.
Slava Ukrainai!
