Ukrainas un Lielbritānijas pētnieki uzskata, ka Kremlis lika likmes uz viltu un ātrumu. Kad ātrums nedeva rezultātu, ienaidnieka spēki sāka ātri kust zem Ukrainas bruņoto spēku triecieniem.
Pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā sniedza nenovērtējamu iespēju novērtēt Krievijas armijas spējas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Krievijas Federācija plānoja ieņemt Ukrainu 10 dienu laikā. Par to ziņots nesenajā RUSI – Karaliskā aizsardzības pētniecības institūta – pētījumā.
Ukraiņu ģenerālis Mihails Zabrodskis, kura līdzautori ir doktors Džeks Vatlings, Aleksandrs Daņiļuks un Niks Reinoldss, izveidojuši pārskatu par kaujām no 2022. gada februāra līdz jūnijam.
Krievija plānoja iebrukt Ukrainā 10 dienu laikā. Plāns ietvēra ātrumu un Ukrainas aizsardzības spēku maldināšanu. KF bruņotie spēki panāca pārākumu pār Ukrainas bruņotajiem spēkiem attiecībā 12 pret 1 uz ziemeļiem no Kijevas. Tomēr panākumi skaitļos nozīmēja, ka KF bruņotie spēki nebija taktiski gatavi īstenot plānu.
Lielākais trūkums bija apgādes trūkums. Kad ātrums nedeva vēlamos rezultātus, Ukrainai mobilizējoties, Krievijas karaspēks sāka strauji degradēties. Iemesls tam varētu būt lēmuma par iebrukumu slepenība. Komandieri par to uzzināja pāris dienu laikā pirms iebrukuma, tāpēc nebija gatavi.
Ukraina spēja salauzt situāciju aprīlī, kad Rietumi kļuva par valsts de facto stratēģisku aizmuguri. Tas atņēma Krievijas Federācijai iniciatīvu.
Secinājumi par Krievijas armiju
Autori identificē 5 galvenās jomas Krievijas armijā, kuras ir jāuzrauga. Pēc viņu domām, turpmāk tā būs iespējams novērtēt Krievijas kaujas spēku.
1. KF bruņotie spēki darbojas pēc formējumu hierarhijas, kurā ārkārtīgi svarīgas ir sauszemes komponentes prioritātes, bet militārie spēki kopumā ir pakļauti specdienestiem. Tas rada neoptimālu citu nozaru izmantošanu.
2. KF bruņoto spēku spēku formēšanas modelis ir kļūdains. Tas paredz izveidot kopīgus apvienotus ieroču formējumus kara laikā, taču tam nav jaunākās personāla vadības pilnvaru apvienot šīs vienības.
3. Pastāv neveiksmju pastiprināšanas kultūra, kur pavēles nemainās augstākos līmeņos. Tas ir īpaši redzams Sauszemes spēkos un Jūras spēkos, un mazākā mērā Sauszemes spēkos
4. KF bruņotie spēki ir kulturāli neaizsargāti pret maldināšanu, jo tiem trūkst iespēju ātri apkopot informāciju. Tiek veicināta nepatiesa ziņošana un netiek izvērtētas pavēles
5. KF bruņotie spēki ir pakļauti “brāļu slepkavībām”. Elektroniskā karadarbība reti atrisina konfliktus, un tiek uzskatīts, ka “savējais-svešais” noteikšanas process ir neadekvāts.
