Galvenais rādītājs, pēc kura epidemiologi vērtē situāciju ar saslimstību, ir 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijā drīz pēc gadu mijas šis rādītājs strauji palielinājās līdz gandrīz 690 gadījumiem, šobrīd ir samazinājies līdz 590 gadījumiem. Lai novērtētu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, saslimstības rādītājam valstī jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka dienā tiek reģistrēti ne vairāk kā 270 jauni saslimšanas gadījumi.
Speciālisti lēš, ka kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 200 gadījumus varētu sasniegt pēc aptuveni pusotra mēneša. Šis ir slieksnis, kad gan pašmāju, gan Eiropas Savienības epidemiologi rosina mazināt Covid-19 drošības pasākumus. Tomēr mazināt drošības pasākumus šobrīd būtu pāragri, jo Latvijas 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir daudz augstāks, nekā citviet Eiropā – 685,8 mūsu valstī un 453,3 Eiropas Savienībā vidēji. Valstu kumulatīvos rādītājus detalizētāk var aplūkot Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) interneta vietnē.
“Šobrīd vērojam, ka jaunu gadījumu skaita samazinājums Latvijā ir stabils, bet mērens un lēns – apmēram par 10–13% katru dienu,” situāciju raksturo Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņš atgādina, ka modrība un spēkā esošie drošības pasākumi ir jāsaglabā un jāturpina apzinīgi ievērot arī tāpēc, ka papildu risku rada jaunais, lipīgākais vīrusa paveids, kas konstatēts arī Latvijā. Citās Eiropas valstīs jaunie vīrusa paveidi ir izraisījuši trešo slimības izplatības uzliesmojumu.
Šobrīd slimnīcu noslodze ir ļoti liela – virs 1000 pacientiem, no kuriem apmēram 10% ir smagā stāvoklī. Pie tik augstas slimnīcu noslodzes nedrīkst radīt apstākļus saslimstības straujākai izplatībai, pretējā gadījumā slimnīcas nevarēs nodrošināt palīdzību tiem, kuriem tā akūti nepieciešama.
