Raksta titulattēlā redzama šā brīža (ap plkst.18) situācija ar ziemeļblāzmas izplatības areālu, bet zemāk ir tabula, kurā redzat ģeomagnētiskās aktivitātes prognozi Latvijai trijām dienām.
Jau pirms dažām dienām pasaules mediji plaši ziņoja par izteikti anomāliem uzlismojumiem uz Saules, kuru ietekmē dažos Zemes reģionos pat tika traucēti sakari un elektroepgāde.
Viss sākās ar lielu Saules uzliesmojumu, kas reģistrēts 13. maija vakarā. Pirmo reizi pusotra mēneša laikā notika notikums ar augstāko punktu skaitu – X1.2. Tas tika novērots aktīvajā 4086. reģionā Saules rietumu puslodē, daļēji jau aiz diska malas.
14. maijā notika šī gada lielākais uzliesmojums – X2,7. Maksimālā jauda tika sasniegta ap pusdienlaiku pēc Latvijas laika. Notikums tika reģistrēts aktīvajā centrā 4087, kas jau aizvakar radīja desmit uzliesmojumus, no kuriem trīs atbilda M klasei.
Sākotnējās emisijas notika caur centriem, kas neatradās uz Saules-Zemes līnijas. Tas nozīmēja, ka ar lieliem uzliesmojumiem saistītas magnētiskas vētras atskaņas Zemi varētu sasniegt šīs nedēļas izskaņā un ir iespējami ģeomagnētiskie traucējumi līdz pat vājām G1 līmeņa magnētiskajām vētrām, taču pavisam citu iemeslu dēļ. Šoreiz tiešo triecienu saņēma Marss.
“Šķiet, ka saule ir pamodusies pēc diezgan klusa perioda,” norāda Space.com
Ja Saule jau ir atbrīvojusi savu enerģiju, tad turpmākajās dienās kosmosa laikapstākļi uzlabosies. Pretējā gadījumā mūs varēja sagaidīt īsta Saules bombardēšana ar spēcīgām magnētiskajām vētrām.
Jāpiezīmē, ka līdzīgas situācijas, kad lieli Saules izmetumi paiet garām Zemei vai notiek Saules tālākajā pusē, pēdējos mēnešos ir novēroti atkārtoti. Astronomi to uzskata par veiksmi.
Un, lai gan “uzbudinātā magnetosfēra” ir nedaudz mazāk spēcīga nekā magnētiskā vētra, cilvēkiem, kuri ir īpaši jutīgi pret šādām meteoroloģiskajām parādībām, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuriem ir sirds un smadzeņu asinsrites problēmas, šajā laikā joprojām var rasties vājums un galvassāpes.
Tiek atzīmēts, ka nestabilās ģeomagnētiskās situācijas kopējais ilgums var būt līdz četrām līdz piecām dienām.
Pagājušā gada maijā Zeme piedzīvoja spēcīgāko ģeomagnētisko vētru pēdējo 20 gadu laikā. Runa ir par notikumu ar nosaukumu “Gannon”. Pēc tam vētras jauda sasniedza maksimālo līmeni G5.
Vētra atstāja savas pēdas uz Zemes un kosmosā.
Tādējādi tika reģistrēta transformatoru pārkaršana, augstsprieguma līniju bojājumi un GPS navigācijas traucējumi. Lidkompānijas bija spiestas mainīt transatlantisko lidojumu maršrutus paaugstinātā starojuma un sakaru problēmu dēļ.
Vētra uzkarsēja Zemes atmosfēru līdz rekordaugstam 1150 grādiem, izraisot tās izplešanos un palielinot pretestību satelītiem. Arī kosmosa kuģi, tostarp NASA ICESat-2 un Eiropas Sentinel, saskārās ar grūtībām, un CIRBE satelīts pat priekšlaicīgi deorbitējās. Turklāt Saules aktivitāte ietekmēja arī Marsu. Tiek ziņots, ka MAVEN orbitālā zonde Sarkanās planētas atmosfērā fiksēja polārblāzmas, savukārt Curiosity marsroveris fiksēja kameras traucējumus un rekordlielu radiācijas līmeni.
