Otrais trieciens Krimas tiltam kopš kara sākuma, kas ilgu laiku paralizēja normālus sakarus ar pussalu, pārtrauca armijas apgādes līnijas un desmitiem tūkstošu tūristu bēgšanas ceļu, neizraisīja Krievijas elites pārstāvju asu rekciju.
Pēc šokējošajiem pavasara un vasaras sākuma notikumiem – bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Maskavā un Jevgeņija Prigožina ”Vāgnera” sacelšanās – amatpersonas un lielie uzņēmēji mierīgi uztvēra tilta, kas kļuvis par Vladimira Putina pēcKrimas varas simbolu, spridzināšanu.
“Izskatās, ka šoks ir pagājis. Šo mēnešu laikā mēs pie tā esam pieraduši,” medijiem sacīja Krievijas biznesa aprindu pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms.
Tiltu pāri Kerčas šaurumam, kas izmaksāja gandrīz 300 miljardus rubļu, naktī uz 17. jūliju skāra divi virszemes bezpilota lidaparāti. Rezultātā tika pilnībā iznīcināts 600 tonnu smagais laidums, kura atjaunošana ilgs vismaz līdz novembrim. “Es tagad neredzu nekādu īpašu informatīvo” ažiotāžu. Tas var izklausīties ciniski, bet tas jau ir kļuvis par rutīnu. Mums ir jāstrādā, un tas ir tas, ko mēs darām,” sacīja kāda Krievijas valdības amatpersona, kura lūdza palikt anonīma.
Varas iestādes daudz vairāk baidās no sakāvēm frontē, kur Ukrainas armija veic pretuzbrukumu, lēnām izspiežot Krievijas spēkus ar okupēto teritoriju asinīm. “Man ir mierīga reakcija par sagrauto Krimas tiltu. Es domāju, ka būtu daudz sliktāk, ja mēs pazaudētu Bahmutu,” sacīja Kremlim tuvu stāvošs avots.
“Kas attiecas uz saistībām, 2014. gadā viņi atgriezām Krimu savā dzimtajā ostā, tostarp solot finansiālo labklājību, attīstību un drošību. 2023. gadā acīmredzot mūsu pozīcijas ir vājinājušās. Mēs šobrīd nevaram nodrošināt drošu transporta pieejamību,” viņš piebilda.
Tāpat kā pēc pagājušā gada 8. oktobra uzbrukuma, prezidents Vladimirs Putins īpaši neuzrunāja iedzīvotājus un aprobežojās ar kārtējo tikšanos ar tiesībsargājošajām iestādēm, kur uzdeva specdienestiem uzlabot tilta drošību un nākt klajā ar atbildes pasākumi. “Aizsardzības ministrija gatavo priekšlikumus,” sacīja Putins. Otrdien, 18. jūlijā, Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka atbilde joprojām tiek izstrādāta.
Kremļa galvenā reakcija, visticamāk, būs virkne intensīvu triecienu Ukrainas pilsētām, kā tas ir bijis iepriekš, ir vienisprātis ir varāki avoti. Sprādziena, ko Putins nodēvēja par “terora aktu”, sekas Krievijai ir gan humānas, gan stratēģiskas. Tilts ir galvenā loģistikas artērija gan civiliedzīvotājiem, gan Krievijas armijas militārajām kravām. Jūlijs ir tūrisma sezonas kulminācija, kas pussalas iedzīvotājiem ļauj nopelnīt. Tomēr daudzas viesnīcas piekrastē šogad atkal ir tukšas: rezervāciju skaits ir samazinājies 19 reizes, salīdzinot ar pirmskara 2021. gadu.
Otrā Kremlim simboliskā tilta uzspridzināšana 10 mēnešu laikā liecina par Putina politisko un militāro vājumu gandrīz 17 mēnešus pēc uzbrukuma Ukrainai, norāda aptaujātie eksperti.
Prinstonas universitātes pētnieks Jevgēņijs Roščins atzīmē, ka, kamēr karš turpinās, par Kremļa saistībām pret okupēto teritoriju iedzīvotājiem nevar būt ne runas.
“Es šaubos, vai cilvēki tur nopietni paļaujas uz tiem, ņemot vērā iepriekšējos tiltu sprādzienus un regulāro dronu ieliedošanu. Cilvēkiem tā ir jauna norma. Viņi pamatīgi lamāsies un gaidīs, kad tiks atjaunoti laidumi vai tūristu plūsma uz sauszemes,” sacīja Roščins.
“Ukraina cenšas pilnībā nogriezt sakarus starp Krimu un Krieviju vai padarīt to riskantu un neērtu,” sacīja Oļegs Ignatovs, International Crisis Group vecākais analītiķis. – Labklājība, drošība un citas saistības pret Krimas iedzīvotājiem? Tas ir karš, un tam ir sekas.”
