Lašu audzētāji Norvēģijas ziemeļos ir izmisumā. Kopš mēneša sākuma strauji izplatās kāda planktona suga un aļģes. Zivsaimnieki lēš, ka skartajās jūras akvakultūrās jau gājušas bojā viens miljons zivju – lašu un foreļu . 250 000 bija smolti – jaunie laši. Daudz beigtu zivju tagad guļ jūras gultnē. Audzētāji ir aizņemti ar vērienīgiem tīrīšanas darbiem.
Norvēģijas Zivsaimniecības direktorāts paziņoja, ka īpaši smagi cietis apgabals netālu no Trondheimas.
Abi augu vaininieki ir Chrysochromulina — planktona veids — un Phaeocysti — aļģes. Lai gan šie mikroorganismi pavasarī regulāri strauji vairojas, dažos gados tie kļūst nekontrolējami.
Aļģu eksperts Larss-Johans Naustvolls no Norvēģijas Jūras pētniecības institūta: “Pašreizējo situāciju izraisa planktona sugas Chrysochromulina, sezonālās aļģu ziedēšanas un pašreizējo apstākļu kombinācija.”
Aļģes var aizsprostot zivju žaunas, izraisot to nāvi skābekļa trūkuma dēļ. Savukārt planktons izdala biotoksīnus, kas ir bīstami lašiem.
2019. gadā līdzīgā situācijā dažu nedēļu laikā nomira 7,7 miljoni zivju. Divi ražotāji tajā laikā zaudēja 90 procentus savu akciju vērtības. Līdz šim pastāvēja lielas bažas, ka līdzīgs scenārijs varētu atkārtoties šajā pavasarī. Tomēr tagad situācija, šķiet, nomierinās.
Torkildsons Raiste no Nordlaks lašu audzētavas: “Mēs izstrādājām sagatavotības plānu 2019. gadā, un tagad redzam, ka tas, cerams, darbojas. Mēs varējām reaģēt ātrāk, sadarboties ar kaimiņu audzētājiem un ļoti ātri saņemt mūsu ūdens paraugu analīzes.”
Skartie audzētāji cieši sadarbojas ar Jūras pētniecības institūtu. Daži no tiem ir pārvietojuši savas akvakultūras – slavenos peldošos sprostus – tālāk uz ziemeļiem. Šogad zivju uzvedības izmaiņas vai samazināta redzamība ūdenī nekavējoties tika atpazītas kā brīdinājuma zīmes.
Pateicoties 2019. gada sagatavotības plānam, audzētāji ir piesardzīgi optimistiski noskaņoti. Šķiet, ka situācija jau dažas dienas ir kontrolējama. Tomēr galīgas skaidrības vēl nav.
