Sestdien Viļņa iekrāsojās košās varavīksnes krāsās, jo notika LGBTQ+ kopienas organizētais Baltijas praida gājiens “Par vienlīdzību!”. Tūkstošiem cilvēku soļoja pa Ģedimina prospektu.
Plkst. 16.00 gājiena dalībnieki pa Šventaragio ielu devās Ģedimina prospekta virzienā un devās Baltā tilta virzienā, kur tika organizēts brīvdabas svētku koncerts.
Lai gan oficiālais gājiena sākums bija paredzēts vakarā, gājiena dalībnieki Barboras Radvilaitės ielā un tās pieejās sāka pulcēties daudz agrāk – pirms vairākām stundām.
Spilgti ģērbušies cilvēki vicināja varavīksnes karogus un citus LGBTQ+ atribūtus, dejoja skaļas mūzikas pavadībā un turēja krāsainus plakātus, daži no tiem ar vēstījumiem politiķiem. Tiesa, bija arī diezgan daudz Ukrainas un Palestīnas karogu.
Galvaspilsētas centrā izvietoti lieli policijas spēki, un plānoti satiksmes ierobežojumi.
Tiesa, kā jau ierasts, LGBTQ+ gājieni neiztiek bez zināmas “opozīcijas” – Viļņas centrā notika vairāki protesti. Lai gan ik pa laikam bija dzirdami garāmgājēju kliedzieni un kritika gājiena dalībniekiem, pasākuma vietā nekādi būtiski incidenti netika novēroti.
Līdz pulksten 14.00 pie katedrāles bija sapulcējušies aptuveni 20 cilvēku, kas nesa kristīgus piederumus un Jaunavas Marijas portretu. Pirms gājiena dalībnieki varēja paiet garām, protestētāji sāka lūgties. Stundu vēlāk tur jau bija vairāki desmiti dievlūdzēju.
Neliela pulcēšanās bija vērojama arī Odmiņu laukumā netālu no katedrāles. Arī šeit varēja dzirdēt lūgšanas, protestētāji kliedza garāmejošajai tūkstošiem cilvēku kolonnai, skandējot “Lietuva ir katoliska”, “Lietuva nav liberāla”.
Tiesa, arī gājiena dalībnieki nepalika parādā – daži kļuva tikai vēl satrauktāki un priecīgāki, bet citi atbildēja protestētājiem ar neķītrām žestiem.
Pa ceļam bija arī citi pārsteigumi, tostarp svētītā ūdens izdalīšana gājiena vidū. Gājiena dalībniekus sagaidīja arī protestētāji, kas turēja plakātus, kuros bija rakstīts par “LGBT ideoloģijas kaitējumu”.
Pūlī varēja redzēt dažādus politiķus, tostarp Viļņas mēru Valdu Benkunsku un viņa sievu Vismanti, konservatīvo Matu Maldeiķi un “liberāļus” Tomu Vitautu Raskeviču un Vitautu Mitalu. Valsts vadošie politiķi gājienā neieradās.
Policija ir arestējusi divus nepilngadīgus zēnus, kuri Viļņā meta olas LGBTQ+ kopienas gājiena dalībnieku virzienā, aģentūrai Elta apstiprināja Viļņas Galvenā policijas komisariāta (VPK) pārstāvis Tomass Bražēns.
“Gājiena laikā tika aizturēti divi nepilngadīgi zēni, kuri bija sākuši mest olas gājiena dalībnieku virzienā. Abi vīrieši tika identificēti un aizturēti. Viņi tiks nodoti vecākiem,” sacīja policijas pārstāvis.
Kā ziņo Viļņas policijas pārvalde, šis bija vienīgais fiksētais pārkāpums pasākumā, kurā pulcējās vairāku tūkstošu cilvēku pūlis, par kuru policijai nācās veikt pasākumus.
Dalībnieki neslēpj savas emocijas
“Galvenais vēstījums ir būt pašam, uzdrošināties būt pašam,” žurnālistiem sacīja Mantass, kurš pasākumā ieradās dažas stundas iepriekš. Šī ir otrā reize, kad viņš piedalās šādā LGBTQ+ gājienā.
“Priecājos, ka šādi pasākumi tiek organizēti, un priecājos, ka katru gadu dalībnieku ir arvien vairāk. Tas nes pozitīvu vēstījumu,” viņš teica, lai gan pūlī pietrūka valsts politiķu.
“Es domāju, ka vajadzētu būt politiķu atbalstam. Varbūt ne tik dziļai iejaukšanās, (…) bet būtu jautri to redzēt,” prātoja Mantass. Vētra, kura uz gājienu ieradās no Kauņas, šādā pasākumā piedalās pirmo reizi – meitene neslēpa savu sajūsmu un uzskatīja, ka LGBTQ+ kopienas gājieni būtu jārīko vēl biežāk.
“Vienlīdzīgas tiesības ir ļoti svarīgas, atbalsts ir ļoti svarīgs. Ir ļoti svarīgi justies uzklausītam, būt drosmīgam un vienkārši tikt pieņemtam. Ir ļoti labi šeit būt – pat drebuļi pārskrien pār ķermeni, runājot,” dalījās Vētra. “Tās ir ļoti labas emocijas, es ļoti lepojos,” piebilda Kauņas iedzīvotājs.
Vētra teica, ka ir pamanījusi, ka sabiedrības attieksme pret LGBTQ+ kopienu nepārprotami mainās, cilvēki nebaidās par to diskutēt un paplašina savu redzesloku.
“Starp mani un manu māsu ir trīs gadu starpība – manā paaudzē par to vēl nerunāja, bet viņas paaudzē tas jau notika. Un tagad paši vecāki arvien drosmīgāk par to diskutē ar cilvēkiem, kas ir pret to, un viņu attieksme ir mainījusies. Tas ir ļoti forši . Es domāju, ka cilvēki beidzot sāk justies brīvi,” viņa prātoja.
“Tam vajadzētu notikt biežāk,” Vētra iesmējās, skatoties uz cilvēkiem, kas izklaidējas.
“Vēstījums ir tāds, ka mēs mīlam visus un varam mīlēt visus. Es redzu daudz homofobisku izteikumu,” sacīja Greta, kura LGBTQ+ gājienā piedalās trešo reizi.
Viņa norādīja, ka attieksme pret šo kopienu nedaudz mainās, taču pārāk lēni. “Varētu būt ātrāk. Varbūt cilvēku bailes, nezināšana, kā arī politiķu un reliģijas naidīgums to kavē,” prātoja Greta.
Viņasprāt, nesen pieņemtais Satversmes tiesas (ST) lēmums atļaut viendzimuma pāriem stāties partnerattiecībās ar tiesas starpniecību ir labs, taču tam ir jāsūta arī skaidrs vēstījums lēmumu pieņēmējiem. “Politiķiem vajadzētu ātrāk pieņemt Partnerības likumu,” mudināja Greta.
V.Simonko: Mēs kaut kur klibojam
Lietuvas Geju līgas (LGL) vadītājs Vladimirs Simonko bija labā noskaņojumā un šoreiz cerēja, ka gājienam pulcēsies rekordliels dalībnieku skaits.
“Es vēlos visiem pateikt – šodien ir tā diena, kad mēs atskatāmies uz to, ko esam paveikuši gada laikā. Šie ir milzīgi svētki – šāda veida svētki, iespējams, ir vienīgie Viļņā un Lietuvā, tāpēc mums ir atbildība nesabojāt šos svētkus. Laikapstākļi ir mūsu pusē,” sacīja V. Simonko.
“Mums, iespējams, būs lielākais pasākums Baltijas valstīs. Paldies pilsētai un policijai – mēs strādājam kopā, un šis ir labs piemērs tam, kā mēs varam vienoties, lai ikviens atrastu savu vietu,” piebilda LGL vadītājs, aicinot Viļņas iedzīvotājus uz vakarā organizētu koncertu netālu no Baltā tilta.
“Nebūs ne Madonnas, ne Lady Gaga, bet būs visas mūsu lietuviešu Madonnas,” smējās V. Simonko.
Lai gan LGL līderis bija gandarīts par Satversmes tiesas lēmumu legalizēt partnerību ar tiesas starpniecību, pēc viņa teiktā, Seims joprojām izvairās no atbildības un maldās.
“Tāpēc, manuprāt, mēs redzēsim daudz plakātu un saukļu par nepieciešamību pieņemt Partnerattiecību likumu vai civilo savienību. Pieņemiet jebko, bet tikai labu likumu. Cerības ir augstas.”
“Man šajā gājienā ļoti patīk tas, ka tas ir ne tikai kopienas svinības, bet arī solidaritātes apliecinājums draugiem, ģimenei un darba komandām. Cilvēki bija ieradušies no Kauņas, Klaipēdas un Šauļiem. Es redzēju arī ārzemniekus. Tas ir vēstījums mūsu politiķiem,” sacīja V. Simonko.
Tomēr Viļņas centrā ir ļoti maz politiķu.
“Un kad viņi bija? Arī tas ir signāls. Mēs kaut kur maldāmies,” prātoja LGL līderis.
Pēdējo reizi Baltijas praids Viļņas centrā notika 2022. gadā. Katru gadu šī parāde pārceļas uz vienu no trim Baltijas valstīm.
Pirmais LGBTQ+ kopienas gājiens Lietuvā notika 2010. gadā.
