Laikapstākļi un klimatiskie apstākļi intensīvi ietekmē cilvēku labklājību un var uzlabot vai pasliktināt mūsu veselību. No šī viedokļa svarīgs parametrs ir gaisa mitrums.
Gaisa mitrumu nosaka tajā esošo ūdens tvaiku daudzums. Lai norādītu gaisa mitruma līmeni, tiek izmantoti tādi jēdzieni kā: – absolūtais mitrums, mērīts g/m3 (rāda, cik gramu ūdens satur viens kubikmetrs gaisa) un pazīstamākais un vieglāk uztverams – relatīvais mitrums, ko mēra % (rāda gaisa piesātinājuma pakāpi ar ūdens tvaikiem).
Gaisa spēja aizturēt ūdens tvaikus dažādos daudzumos nosaka mūsu jēdzienus “sauss” un “mitrs” gaiss. Par “sausu” tiek uzskatīts gaiss, kas spēj absorbēt diezgan ievērojamu ūdens tvaiku daudzumu, lai sasniegtu piesātinājuma stāvokli, un “mitrs” ir gaiss, kas, nedaudz palielinoties ūdens tvaikiem, kļūst piesātināts ar šo tvaiku.
Gaiss, kura relatīvais mitrums ir mazāks par 55%, tiek uzskatīts par sausu, no 56% līdz 70% vidēji sausu, no 71% līdz 85% vidēji mitru un virs 85% ļoti mitru.
Pieļaujamās relatīvā gaisa mitruma vērtības ir robežās no 30 līdz 70%. Optimālās relatīvā gaisa mitruma vērtības vidējos klimatiskajos apstākļos, kas labvēlīgi ietekmē mūsu veselību, ir robežās no 40 līdz 60% 18-24°C temperatūrā.
Protams, mitruma līmenis ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā gada laiks (siltajos gadalaikos mitruma līmenis ir augstāks nekā aukstajos), ģeogrāfiskā atrašanās vieta un lielu ūdenstilpņu klātbūtne. Gaisa mitruma higiēniskā nozīme ir saistīta ar tā ietekmi uz cilvēka siltuma apmaiņu ar vidi. Cilvēka ķermeņa siltuma izdalīšanās process svīšanas rezultātā ir tieši atkarīgs no gaisa piesātinājuma pakāpes ar ūdens tvaikiem.
Nepietiekams gaisa mitrums (mazāk par 20%) negatīvi ietekmē arī cilvēka veselību, jo intensīvi iztvaiko elpceļu gļotādas virsmas, kas var izraisīt to izžūšanu un plaisāšanu, un pēc tam piesārņojumu ar patogēniem mikroorganismiem. Pie šāda mitruma līmeņa pat veseliem cilvēkiem rodas sausuma sajūta nazofarneksā, “durstoša” sajūta acīs, var sākties deguna asiņošana.
Pārāk sauss gaiss ir īpaši bīstams cilvēkiem ar bronhiālo astmu, viņiem ir vispārēja veselības pasliktināšanās un var rasties lēkmes. Savukārt mēreni sauss gaiss ļauj vieglāk panest zemu un augstu temperatūru. Piemēram, ar zemu relatīvo mitrumu vasaras karstums ir izturamāks nekā tāda pati temperatūra, bet apgabalos ar augstu mitruma līmeni. Tas pats attiecas uz mīnusu temperatūru. Spēcīgas sals ar zemu mitruma līmeni rada daudz mazāk diskomfortu nekā neliels “mīnuss” mitrā gaisa apstākļos.
Lielāko daļu savas dzīves mēs pavadām dažādās telpās, un mūsu labsajūta un sniegums ir atkarīgs no tā, cik ērts mikroklimats ir mūsu dzīvoklī, birojā vai klasē.
Atbilstoši mediķu ieteikumiem, dzīvojamās telpās, sabiedriskajās un administratīvajās ēkās optimālajam relatīvajam gaisa mitrumam aukstajā sezonā jābūt 45-30% robežās un siltajā sezonā 60-30% robežās. Šāds mitruma līmenis nodrošina normālu organisma darbību, veicina ādas un gļotādu mitrināšanu un zināmā mērā uztur organisma iekšējā mitruma noturību. Pieļaujamais relatīvais mitrums ir 60% aukstajā sezonā un 65% siltajā sezonā. Jāpiebilst, ka šāds mitruma līmenis ir izdevīgs ne tikai cilvēkiem, bet arī apdares materiāliem, mēbelēm, tekstilizstrādājumiem (paklājiem, aizkariem u.c.), papīra (grāmatām u.c.) izstrādājumiem, sadzīves tehnikai un citiem interjera priekšmetiem, tai skaitā senlietām.
Mājdzīvniekiem un lielākajai daļai istabas augu šādas mitruma vērtības arī ir piemērotas, bet ja tavs “zaļais draugs” ir, piemēram, tropiskās veģetācijas pārstāvis un prasa augstu gaisa mitrumu (75-95)%, tad tas “jāiekārto” speciāli aprīkotā telpā (siltumnīcā, ziemas dārzā).
Specializētām telpām (veselības aprūpes iestādes, sporta zāles, peldbaseini utt.) optimāli un pieņemami relatīvā gaisa mitruma standarti ir noteikti atsevišķos normatīvajos dokumentos.
Mūsdienās ražotāji piedāvā diezgan plašu visdažādāko iekārtu klāstu iekštelpu mitruma mērīšanai (higrometrus, termohigrometrus, psihrometrus, žirostatus u.c.), kas ļoti atšķiras gan pēc cenas, gan dizaina īpatnībām, gan dizaina, tāpēc mitruma līmeni regulēt mājās un birojā nemaz nav grūti, bet optimālas mitruma vērtības uzturēt ir grūtāk.
Ko darīt, ja iekštelpu gaiss ir pārāk sauss?
Sauss iekštelpu gaiss ir izplatīta problēma, īpaši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Tas var būt saistīts ar ēkas būvniecībā izmantoto būvmateriālu specifiku; ventilācijas sistēmu darbības traucējumi; aukstajā sezonā – ar apkures sistēmu darbību (sava veida “maksa” par siltumu); pārmērīga telpu “blīvēšana” pakešu logu uzstādīšanas un citu iemeslu dēļ. Ir daudz veidu, kā mitrināt gaisu. Vienkāršākie un pieejamākie no tiem ir:
temperatūras pazemināšana apkures sistēmā, ja iespējams;
bieža telpu mitrā tīrīšana;
ar ūdeni piepildītu konteineru uzstādīšana pie apkures ierīcēm;
regulāra telpas izsmidzināšana (gaiss un aizkari), izmantojot smidzināšanas pudeli;
pakarināt mitros dvieļus vai palagus uz sildīšanas ierīcēm;
regulāra ventilācija;
dažu veidu istabas augu audzēšana (hlorphytum, alveja, ficus), kas ne tikai palīdzēs mitrināt gaisu, bet arī attīrīs to no kaitīgām baktērijām;
liela akvārija uzstādīšana;
Mūsdienās ir ļoti daudz dažādu speciālo ierīču – gaisa mitrinātāju.
Ko darīt, ja gaiss telpā ir pārāk mitrs?
Pārmērīgu gaisa mitrumu var izraisīt ēkas jumta vai sienu defekti; izolācijas no gruntsūdeņiem pārkāpumi; problēmas ar ūdens apgādes caurulēm; slikta ventilācija, īpaši virtuvēs un vannas istabās; noteikto higiēnas standartu pārkāpums attiecībā uz gaisa daudzumu uz cilvēku, t.i., vienkārši sakot, pārapdzīvotība.
Paaugstināta mitruma problēma telpās ir retāk sastopama, taču nopietnāka seku ziņā gan telpas iemītnieku veselībai, gan pašai telpai, jo pastāv pelējuma, pūšanas baktēriju un citu mikroorganismu veidošanās un savairošanās risks, kas arī kaitē veselībai. Ja problēmu nav iespējams ātri atrisināt radikāli, novēršot tās avotu, tad palīgā var nākt īpašas ierīces – gaisa žāvētāji.
