Viņš sāka spēlēt basketbolu 9 gadu vecumā, 17 gadu vecumā kļuva par pasaules čempionu, 20 gadu vecumā izcīnīja Eiropas čempionu kausu, bet trīs gadus vēlāk triumfēja Olimpiskajās spēlēs. Vēl tikai daži brīži un visiem ir skaidrs, ka runa ir ne par vienu citu kā par basketbola leģendu Arvīdu Saboni.
Šodien leģendārajam basketbolistam aprit 60 gadi.
Ilgās un iespaidīgās, uzvarām zīmētās karjeras laikā A. Sabonis izcīnīja daudzas neaizmirstamas uzvaras, pacēla virsū dažādu čempionātu trofejas un daudzkārt saņēma personīgās balvas, uzsverot smagu darbu un atdevi basketbolam. Viņš bija pirmais lietuvietis, kurš 2010. gadā tika uzņemts FIBA Slavas zālē, un gadu vēlāk viņš saņēma šādu NBA atzinību.
2004. gadā karjeru noslēgušā basketbolista pēdās iet jaunākais dēls Domantas Sabonis, un ir cerība, ka basketbola kreklu ar leģendāro Saboņa vārdu valkās un savus talantus laukumā rādīs arī viņa mazdēls Oliveris.
“Kā jūs zinājāt, ka es vispirms būšu pasaules čempions?”
A. Sabonis dzimis 1964. gadā pagaidu galvaspilsētā un kā īsts kaunietis, basketbola treniņus sācis deviņu gadu vecumā.
”1974. gada rudenī es pats Saboni no fizkultūras stundas atvedu uz basketbolu. Abiem [kopā ar Šarūnu Marčiulioni] bija 9 gadi, 2020. gadā atcerējās leģendārā basketbolista pirmais treneris Jurijs Fiodorovs. – Sabs, tiklīdz viņu ieraudzīju – garas rokas, garas kājas, plati pleci, lokans, ātri visu ķer… Paskatījos un uzreiz nodomāju: “Te būs kaut kas.” piemēram , bet ka viņš būs divi metri, es noteikti zināju Un ak, kā tu izaugi. Izauga ne tikai ķermenis, bet arī galva.
J. Fiodorovs stāstīja, ka vēlāk par leģendu kļuvušais A. Sabonis bērnībā uz laiku pametis basketbolu un atgriezies tajā tikai pēc tam, kad treneris pierunājis gan basketbolista vecākus, gan viņu pašu.
”Ar Sabu bija problēmas. Viņš vienubrīd bija pametis basketbolu, bet es devos pie viņa vecākiem, lūdzu un pārliecināju, teicu, ka viņš tomēr varētu būt zvaigzne. Viņš bija guvis traumu, tāpēc viņa vecāki bija nobijušies. Pēc tam vienubrīd negribējās – viņš tāds brīvdomātājs, un te ir grūti, un treneris tāds dikti, – smejoties stāstīja A. Saboņa pirmais treneris. “Bet es runāju, tas joprojām strādāja.”
Profesionāļa karjeru basketbolists sāka 1981. gadā, kad pievienojās Vlada Garasta trenētajai Kauņas “Žalgiris” komandai, kurā pavadīja 8 gadus.
”Tad es redzēju viņu sporta zālē, kad viņš paņem bumbu un kā kāds aizsargs met un met pāri laukumam. Nu nezinu, nodomāju – te tāds spēlētājs nav bijis, ne visi mūsu uzbrukuma spēlētāji to spēja, – pirmo iespaidu, ko atstāja Lietuvas sporta žurnālistikas leģenda Vidas Mačiulis atcerējās. A. Sabonis. – 1981. gadā mēs kopā ar diviem citiem žurnālistiem nofotografējāmies, un es uz bildes uzrakstīju ar roku: “Nākotnes pasaules, Eiropas un olimpiskajam čempionam.” Un es viņam to uzdāvināju.
Iedomājieties – 1982. gadā Kolumbijā par pasaules čempionu kļuva 17 gadus vecais Arvīds Sabonis. Reiz tiekamies zālē, es apsveicu, un viņš man jautā: “Kā tu zināji, ka es vispirms kļūšu par pasaules čempionu, es atbildēju, ka nezināju, bet nez kāpēc vispirms pierakstījis pasauli?” , tad Eiropas un Olimpiskās. Un tā arī bija.”
A. Saboņa karjera ir patiesi elpu aizraujoša. Kopā ar “Žalgiri” viņš trīs sezonas pēc kārtas kļuva par PSRS čempionu (1985-1987), bet 1986. gadā guva vienu no iespaidīgākajām uzvarām – izcīnīja starpkontinentālo Džounsa kausu.
Iespējams, viens no grūtākajiem posmiem basketbolista karjerā bija 1986.-1987.gadā, kad viņam kā 21 gadu vecam spēlētājam divas reizes pārrāva Ahileja cīpslu. Ilgstošajai rehabilitācijai nelīdzēja arī Padomju Savienības basketbola izlases nepacietība, kas bija tā vērta, lai A. Sabonis, kurš vēl nebija pilnībā atguvies no savainojuma, kāpt uz grīdas un cīnīties par medaļām 1988. gada Seulas olimpiskajās spēlēs.
1989. gadā basketbolists pabeidza astoņu gadu ilgo periodu Kauņā un pārcēlās uz saulaino Spāniju – vispirms viņš pievienojās Valjadolidas komandai “Forum”, bet 1992. gadā devās uz karalisko klubu Madrides “Real”. Kopā ar to viņš divas reizes kļuva par Spānijas Basketbola līgas (ACB) čempionu, 1995. gadā uzvarēja Eirolīgā, kuras noslēdzošajā mačā kļuva par rezultatīvāko spēlētāju un ieguva MVP balvu.
“Vislabākais piespēlētājs pasaulē”
No Spānijas A. Sabonis 31 gada vecumā pirmo reizi karjerā aizbrauca, lai izmēģinātu spēkus NBA, kur pievienojās Portlendas Trail Blazers.
221 cm garais basketbolists par Oregonas klubu interesējās ilgi pirms viņš nolēma tam pievienoties. Vēl 1986. gadā “Trail Blazers” uzaicināja A. Saboni ar NBA drafta 24. numuru, taču toreizējā padomju vara labākajiem spēlētājiem neļāva doties uz ASV.
Taču 1995. gadā, piecus gadus pēc tam, kad Lietuva izrāvās no Padomju Savienības skavām, A.Sabonis beidzot parakstīja savu pirmo līgumu ar kādu Ziemeļamerikas Basketbola līgas klubu. Lietuvietis savā pirmajā sezonā spēlēja NBA 31 gada vecumā un uzrādīja iespaidīgus skaitļus izslēgšanas spēlēs – viņš vidēji guva 23,6 punktus un izcīnīja 10,6 atlēkušās bumbas, kā arī ierindojās otrajā vietā Gada debitanta balsojumā.
Pēc šāda priekšnesuma ASV medijos uzpeldēja jautājums – kā būtu, ja A.Sabonis uz NBA būtu ieradies spēka gados?
“Mēs būtu izcīnījuši četrus, piecus vai sešus titulus,” sarunā ar ESPN uz šo jautājumu atbildēja bijušais lietuvieša komandas biedrs Klaids Drekslers. – Bez šaubām. Viņš bija tik labs.”
Tieši ASV sporta ziņu gigants ESPN lietuviešu basketbolistu min kā ārkārtīgi izcilu basketbola personību.
”Arvīds Sabonis laukumā bija vienkārši apburošs – milzīgi garš vīrietis, kurš izdarīja piespēles bez skatīšanās un dominēja zem groza. <…> Laukumā viņš bija daudz radošāks un pārdrošāks par visiem citiem – izdarīja piespēles, kuras neviens cits nebija redzējis. Viņš varēja arī vienkārši atkāpties un izdarīt metienu no trīspunktu līnijas, ko neviens centrs iepriekš nebija mēģinājis. <…> Tolaik A. Sabonis tika uzskatīts par labāko piespēļu devēju pasaulē,” rakstīja ESPN.
Dags Kristijs, kurš NBA spēlēja pretējās laukuma pusēs kopā ar A. Saboni, lietuvieti atceras kā basketbolistu, kurš aizvadījis “zvērīgu” spēli: “Viņam bija plīsusi Ahileja cīpsla un viņš laukumā joprojām bija briesmonis. Jūs varat tikai iedomāties, kādu spēli viņš spēlēja jaunībā.”
Pēc sešiem, spēlējot ASV pavadītiem gadiem, A.Sabonis uz vienu sezonu atgriezās “Žalgirī”, pēc tam 2002.-2003.gadā aizvadīja posmu NBA un 2004.gadā karjeru dzimtajā pilsētā noslēdza ar blīkšķi – uzvarot pirmo reizi Lietuvas Basketbola līgas čempionātā.
“Basketbolā vienmēr ir jāstrādā, jāstrādā un jāstrādā, nekad neapstājies, ja vēlies pilnveidoties un būt labākais,” intervijā ESPN uzsvēra Lietuvas basketbola leģenda.
A. Sabonis spēlēja arī PSRS un Lietuvas basketbola izlasēs. 1982. gadā Kolumbijā A. Sabonis kļuva par pasaules čempionu, 1985. gadā izcīnīja Eiropas čempionāta zeltu, bet 1988. gadā triumfēja Olimpiskajās spēlēs Seulā.
Pārstāvot neatkarīgo Lietuvas basketbola izlasi, basketbolists 1992. gada Barselonas un 1996. gada Atlantas olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzu, bet 1995. gadā kļuva par Eiropas vicečempionu.
“Seulā ir zelts, bet šeit, kā saka, tas viss ir pazudis, un palicis tikai zelts. Un tas smeldz”, turot rokās Barselonas olimpisko spēļu bronzas medaļu, A.Sabonis žurnālistiem uzsvēra atšķirību starp izcīnītajām medaļām ar PSRS un Lietuvas izlasēm.
Pēc basketbolista karjeras beigām A. Sabonis no 2011. līdz 2021. gadam strādāja par Lietuvas Basketbola federācijas prezidentu. Viņš uz 6 gadiem (1984, 1985, 1988, 1995, 1997, 1999) tika izvēlēts par Eiropas labāko basketbolistu un četras reizes (1984, 1985, 1986, 1996) par Lietuvas gada basketbolistu. 1992. gadā viņš tika apbalvots kā visu laiku labākais Lietuvas basketbolists.
A. Sabonis bija pirmais lietuvietis, kurš 2010. gadā tika uzņemts FIBA Slavas zālē, un gadu vēlāk viņš saņēma šādu atzinību arī NBA .
Basketbols – no paaudzes paaudzē
Kopā ar sievu Ingrīdu Mikelionyti, ar kuru apprecējās 90. gados, A. Sabonim ir četri bērni – Žygimantas, Tautvydas, Domantas un Aušrinė.
Šobrīd Tautvīds Sabonis strādā “Žalgiris” treneru korpusā, savukārt Domantas Sabonis iet sava tēva pēdās – aiz Atlantijas okeāna viņš spēlē NBA, Sakramento “Kings” klubā. Simboliski, ka jaunākais no dēliem piedzima laikā, kad A. Saboniis spēlēja savu pirmo NBA sezonu.
”Priecājos, ka Saboņa sniegums NBA turpinās un tas turpinās ļoti labi. Mans stāsts bija īss. Tagad nāk Sabonis, kura vēsture būs daudz garāka,” ESPN pastāstīja leģendārais basketbolists.
Tajā pašā intervijā 28 gadus vecais D. Sabonis atklāja, ka par savu tēvu kā basketbola zvaigzni uzzinājis desmit gadu vecumā, kad pēc viņa vārda ievadīšanas YouTube meklēšanas lodziņā atradis neskaitāmus video.
“Nezināju, ka viņš ir tik labs,” atzina D.Sabonis, tēva leģendārās piespēles pielīdzinot “trakai” spēlei. – Šādas piespēles viņa komandas biedri varēja sagaidīt jebkurā brīdī. Ja es tā raidītu bumbu, tā vienkārši trāpītu manam komandas biedram ar galvu.”
2016. gadā NBA debitējušais D. Sabonis šosezon vidēji guvis 21,5 punktus, izcīnījis 13,1 atlēkušo bumbu un atdevis 6 rezultatīvas piespēles.
“Doms, es atceros, vienmēr gribēja valkāt kreklu ar numuru 23. Džordana dēļ,” intervijā ESPN atcerējās A. Sabonis.
Taču dēls novērtē nevis Maikla Džordana, bet gan tēva numuru. D. Sabonis izmantoja 11. numuru gan Indiānas Pacers, gan Kings komandās. To, ka skaitlis vienpadsmit Saboņu ģimenē ir kas vairāk nekā tikai skaitlis, liecina arī tas, ka A. Saboņa jaunākais dēls savu 2023. gadā dzimušo meitu nosauca par Eleven, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “vienpadsmit”.
Šobrīd D. Sabonis kopā ar sievu Šašānu audzina divus bērnus – pārim 2022. gadā piedzima arī dēls Oliver Tiger.
”Tiklīdz viņš sāka rāpot, viņš uzreiz gribēja spēlēt ar bumbu. Pat viņa pirmais vārds bija “bumba”, sarunā par dēlu ESPN sacīja D. Sabonis. “Tas ir tā, it kā kāds viņu vienkārši velk uz basketbolu.”
Tētis spēlēja basketbolu, dēls spēlē, tad varbūt arī mazdēls spēlēs?
