Kopš postošā negadījuma pirms vienpadsmit gadiem nekas nav zināms par Mihaela Šūmahera veselību. Kāds ilggadējs ģimenes advokāts jau paskaidroja, kāpēc. Taču 2024. gadā pēkšņi sākās nemieri.
Ir pagājuši vienpadsmit gadi kopš Mihaela Šūmahera smagās slēpošanas avārijas – 2013. gada 29. decembrī septiņkārtējais Formula 1 pasaules čempions Meribelā, Francijā, piedzīvoja kritienu un guva dzīvībai bīstamus galvas savainojumus. “Šumi” liktenis turpina aizkustināt fanus visā pasaulē arī vairāk nekā desmit gadus pēc notikušā.
Par septiņkārtējā Formula 1 pasaules čempiona pašreizējo veselības stāvokli nekas nav zināms kopš 2013. gadā notikušās avārijas. Radinieki un pavadoņi izsakās tikai ārkārtīgi piesardzīgi un bez jebkādām detaļām par Šūmahera pašreizējo labklājību.
“Man pietrūkst mana Mihaela no tā laika,” sacīja brālis Ralfs Šūmahers medijam “Bild” ap desmito gadadienu pēc avārijas 2023. gadā. “Dzīve dažkārt ir netaisnīga. Mihaelam dzīvē bieži ir paveicies, bet tad notika šī traģiskā nelaime. Paldies Dievam, pateicoties mūsdienu medicīnas iespējām, varēja daudz ko darīt, bet joprojām nekas nav tā kā agrāk”. Viens ir skaidrs: tuvinieki pievērš īpašu uzmanību sporta leģendas privātuma aizsardzībai ar visu likumu klāstu.
Publisks šantāžas mēģinājums pret Šūmaheru ģimeni izraisīja ažiotāžu 2024. gadā: iespējamie vainīgie pieprasīja 15 miljonus eiro un draudēja publicēt attēlus un videomateriālus. Mēģinājums neizdevās, un trīs cilvēki tika arestēti.
“Tas vienmēr bija par privātu lietu aizsardzību,” 2023. gada oktobrī intervijā “Legal Tribune Online” apstiprināja Fēlikss Damms, kurš ir Šūmaheru ģimenes preses advokāts jau 15 gadus – un arī atbildēja uz jautājumu, ko daudzi fani jau gadiem ilgi uzdod: Kāpēc no ģimenes nav neviena ziņojuma par Šūmahera veselību?
Viņi “arī apsvēra, vai galīgais ziņojums par Mihaela veselību varētu būt pareizais ceļš”, lai efektīvi ierobežotu tabloīdu ziņošanu. Taču šī ideja ātri vien tika atmesta: “Ar to viss nebūtu beidzies, un būtu bijis pastāvīgi jāatjaunina “ūdens līmeņa ziņojumi”. Jo kā skartajiem jums nav tiesību pasūtīt medijus lai to apturētu.”
Bailes: mediji “varētu atkal un atkal uztvert šādu ziņojumu un jautāt: “Un kā tas izskatās tagad?”, vienu, divus, trīs mēnešus vai gadus pēc paziņojuma.
Mediju kritika
Damms arī paskaidroja, ka ir pārliecināts, ka “lielākais vairums fanu ar to var tikt galā labi, kā arī respektē faktu, ka negadījums ir iekustinājis procesu, kurā ir nepieciešama privāta pajumte, un tagad tas tiks ievērots.”
Advokāts kritizēja dažu plašsaziņas līdzekļu ziņojumus, “lai gan nav ticamas informācijas; cik daudz no nulles informācijas var noadīt šķietamus stāstus. Rezultātā tas nonāca tik tālu, ka vienkārši izgudroja mākslīgā intelekta ģenerētu interviju un ievietojiet to pirmajā lapā.” AI intervijas gadījums tabloīdā izraisīja asu kritiku, un tā rezultātā galvenajam redaktoram bija jāatstāj amats.
“Eksperti un nezināmi draugi”
Damms arī atcerējās, kā rakstiem tika izmantoti “eksperti” un nezināmi draugi, “kuri, nezinot patiesos apstākļus, formulēja novērtējumus, pamatojoties uz attālo diagnostiku”.
Viņš īpaši ar prieku atceras juridiskos panākumus cīņā pret apšaubāmām ziņām par Mihaelu Šūmaheru: “Piemēram, kad teikums žurnāla pirmajā lapā “Viņa vairs nav ar mums” radīja bezgaumīgu iespaidu, ka Mihaels Šūmahers ir miris. Finansiālās sekas bija ievērojamas: “Par šo spriedumu izdevējam bija jāmaksā 100 000 eiro. Man nav zināms neviens gadījums, kad par teikuma publicēšanu būtu jāmaksā lielāka naudas kompensācija. To noteikti var uzskatīt par veiksmi.”
