Budžeta projekts, kuru aktīvi atbalsta ASV prezidents Donalds Tramps, nākamo desmit gadu laikā palielinās valsts parādu vismaz par 2,5 triljoniem dolāru potenciālu nodokļu politikas izmaiņu dēļ, atsaucoties uz ekspertiem, raksta laikraksts “Washington Post” (WP).
Tramps iepriekš likumprojektu nosauca par “lielu un skaistu”, kas papildus nodokļu atvieglojumiem, domājams, ietvers arī palielinātus izdevumus robežapsardzei un Pentagona vajadzībām. Tajā arī ierosināts samazināt sociālā nodrošinājuma izdevumus, tostarp Medicaid un bērnu veselības apdrošināšanu, par gandrīz 1 triljonu dolāru (attiecīgi 600 miljoniem dolāru un 290 miljoniem dolāru). ASV valsts parāds, kuram ik gadu tiek pieskaitīts budžeta deficīts, saskaņā ar jaunākajiem datiem ir 36,21 triljons ASV dolāru.
WP intervētie eksperti sacīja, ka Trampa priekšlikumi neietilpst “fiskāli atbildīgā” pieejā, ko parasti atbalsta Republikāņu partija, kurai pašlaik ir vairākums abās Kongresa palātās.
“Viņi [Kongresa republikāņi] varēja paplašināt investīciju noteikumus, taču viņi iekļāva Trampa priekšlikumus [budžetā], kas nav labi ne ekonomikas izaugsmei, ne nodokļu politikai,” sacīja Kails Pomerlo, Amerikas Uzņēmējdarbības institūta biedrs.
Starp Trampa priekšlikumiem, kurus pat viņa konservatīvie sabiedrotie nenovērtēja, WP vērš uzmanību uz dzeramnaudu nodokļu atcelšanu, ko prezidents vairākkārt solīja vēlēšanu kampaņas laikā. Kā atzīmēja publikācijas avoti, šī iniciatīva varētu radīt nepilnības nodokļu likumdošanā, kā dēļ iestāžu darbinieku algas sāktu reģistrēt kā dzeramnaudas.
Saskaņā ar Budžeta un politikas prioritāšu centra (CBPP) datiem, ja tiks pieņemts “lielais un skaistais” budžets, vidusmēra amerikānim nodokļu likumu izmaiņu dēļ paliks ”uz rokas” aptuveni 1200 ASV dolāru, bet bagātākajiem (ar ienākumiem virs 400 000 ASV dolāru gadā) paliks līdz pat 65 000 ASV dolāru gadā. Vismazākā palīdzība no atvieglojumiem būs trūcīgajiem — viņu rīcībā esošie ienākumi palielināsies tikai par 90 ASV dolāriem.
Eksperti baidās, ka šāda veida skaidras naudas iepludināšana ekonomikā novedīs pie pamatlikmes paaugstināšanas un aizdevumu izmaksu pieauguma iedzīvotājiem. Apvienības ”Amerikāņi par nodokļu reformu” (ATR) līderis Grovers Norkvists pastāstīja WP, ka citi eksperti pārāk cenšas “iejusties valdības ādā”
“Cilvēkus, kuri uzskata, ka iespējas nodokļu maksātājiem ietaupīt vairāk naudas atļaušana ir budžeta izšķērdēšana, sauc par demokrātiem,” sacīja Norkvists, kurš apgalvo, ka savu arodbiedrību nodibināja pēc bijušā republikāņu prezidenta Ronalda Reigana lūguma.
Varbūtība palikt bez līdzekļiem
Pagaidām nav skaidrs, kad Kongress varētu pieņemt budžetu. Finanšu ministrs Skots Besents iepriekš lūdza pagarināt parāda limitu, kas oficiāli beidzās janvārī. Tramps par šo nepieciešamību ir runājis vairākkārt (pat pirms savas inaugurācijas), un bija plānots to iekļaut likumprojektā.
Vēstulē Pārstāvju palātas spīkeram Maikam Džonsonam un kongresa vadītājiem Besents noteica rīcības termiņu — jūlija vidu. Finanšu ministrija iepriekš pati pagarināja valsts parāda ierobežojuma termiņu tā saukto ārkārtas pasākumu ietvaros.
“Pastāv nopietna iespēja, ka līdz augustam federālajai valdībai beigsies līdzekļi un tai nebūs iespēju veikt ārkārtas pasākumus,” sacīja Besents.
Ministrs piebilda, ka šī situācija novedīs pie “haosa finanšu sistēmā un arī graus Amerikas drošību un tās vadošo pozīciju pasaulē”. Mediji iepriekš rakstīja, ka šādā gadījumā varas iestādes varētu pasludināt tehnisku saistību neizpildi.
Līdzīgā situācijā 2023. gada maijā demokrātu prezidentam Džo Baidenam un toreizējam republikāņu pārstāvim Kevinam Makārtijam izdevās pēdējā brīdī panākt vienošanos par ierobežojuma pagarināšanu. Tajā pašā gadā Makārtijs zaudēja amatu Trampam lojālo Kongresa locekļu neuzticības balsojuma dēļ, un viņa vietu ieņēma Džonsons.