Mūsdienu sabiedrība atšķiras pēc demogrāfiskajām, šķiriskajām, nacionālajām, materiālajām un daudzām citām pazīmēm. Tomēr sociālajai nevienlīdzībai ir visdestruktīvākā ietekme uz smadzenēm un cilvēka veselību. Šo secinājumu izdarīja starptautiska pētnieku grupa, novērtējot nevienlīdzības ietekmi uz smadzeņu apjomu un tās saistību ar neirodeģeneratīvām slimībām, piemēram, Alcheimera slimību.
Atšķirības starp cilvēkiem psiholoģisko un fizioloģisko īpašību dēļ sauc par dabiskām. Tomēr ienākumu, izglītības un varas atšķirības izskaidro sociālās atšķirības, ko rada tādi faktori kā darba dalīšana, dzīvesveids un loma sabiedrībā. Zinātnieki jau sen ir saistījuši nevienlīdzīgu resursu sadali ar sliktu veselību, taču precīzs tās bioloģiskais mehānisms (jo īpaši, ja runa ir par tādām slimībām kā demence) līdz šim ir palicis noslēpums.
Žurnālā Nature Aging 2024. gada decembra beigās publicētajā rakstā situācija tika izskaidrota, parādot, kā dzīve sabiedrībā ar augstu sociālās nevienlīdzības līmeni ietekmē smadzenes. Analizējot datus no vairāk nekā diviem tūkstošiem dalībnieku, tostarp gan veseliem brīvprātīgajiem, gan brīvprātīgajiem, kas cieš no Alcheimera slimības vai frontotemporālās demences, zinātnieki salīdzināja smadzeņu tilpuma un funkcionālās savienojamības rādītājus starp to reģioniem ar sociālās nevienlīdzības līmeni dažādos Latīņamerikas reģionos un ASV.
Nevienlīdzības līmenis tika mērīts, izmantojot Džini koeficientu, kas ir statistisks rādītājs noteiktas valsts vai reģiona sabiedrības noslāņošanās pakāpei pēc kāda no pētāmajiem raksturlielumiem. Pētnieku grupa, kuru vadīja Agustina Legaz no Čīles Adolfo Ibáñez universitātes un Agustín Ibáñez no Dublinas Trīsvienības koledžas Īrijā, atklāja, ka augstāks nevienlīdzības līmenis atbilst samazinātam smadzeņu apjomam un vājinātam neironu tīklam.
Visizteiktākās izmaiņas, īpaši aizmugurējās temporālās daivas un smadzenītēs (par atmiņu un kognitīvām funkcijām atbildīgās zonas), tika konstatētas dalībniekiem no Latīņamerikas. Tajā pašā laikā personām, kurām diagnosticēta Alcheimera slimība, sociālās nevienlīdzības ietekme uz smadzeņu struktūrām bija izteiktāka. Tas, pēc zinātniskā darba autoru domām, liecina par būtisku dzīves līmeņa ietekmi uz smadzeņu stāvokli.
“Strukturālajai nevienlīdzībai ir galvenā loma smadzeņu veselības veidošanā. Jaunattīstības valstīs demence kļūst par arvien izplatītāku slimību, kas tikai izceļ nepieciešamību pēc mērķtiecīgām stratēģijām sociālo problēmu risināšanai,” izdevumam Medical Express skaidroja darba vadošais autors.
Pētnieki arī atzīmēja ģenētisko faktoru ietekmi uz frontotemporālās demences attīstību, un saikne “nevienlīdzība-smadzeņu veselības pasliktināšanās” nepazuda arī pēc tam, kad tika ņemts vērā subjektu izglītības līmenis, vecums, dzimums un kognitīvās spējas.
Rezultāti parādīja, ka augsts sociālās nevienlīdzības līmenis negatīvi ietekmē smadzenes neatkarīgi no personas individuālā sociālekonomiskā stāvokļa, paātrinot novecošanās procesu un demences progresēšanu. Atklājums vēlreiz atgādina, ka centieni samazināt nevienlīdzību var ne tikai uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī ietekmēt viņu veselību fundamentālā līmenī.
Pētījums aprobežojās ar Latīņameriku un Amerikas Savienotajām Valstīm, padarot tā secinājumus nepārprotami neuniversālus. Piemēram, Alcheimera slimības izplatības kartē starp valstīm ar daudz sliktāku situāciju nekā ASV un Latīņameriku – Zviedriju, Norvēģiju un Somiju. Tajā pašā laikā sociālā nevienlīdzība tur ir daudz mazāka nekā ASV vai Latīņamerikā.
