Krievijas iedzīvotājiem, kuri vēlas ceļot uz Eiropu, būs jāsavāc vairāk dokumentu, jāgaida ilgāk un jāmaksā paaugstināta vīzas nodeva. Bloomberg norāda, ka ES līderi apspriedīs šādu kompromisa priekšlikumu, nevis pilnīgu Krievijas pilsoņu ieceļošanas aizliegumu.
Ideju diskusijai, kas nākamnedēļ notiks Prāgā, izvirzīja ES prezidējošā Čehija. Tās būtība ir atcelt vīzu atvieglojumu līgumus ar Krieviju un Baltkrieviju, sacīja Čehijas ārlietu ministrs Jans Ļipavskis.
Ja priekšlikums tiks pieņemts, krievi joprojām varēs pieteikties īstermiņa tūristu vīzām. Bet apstrādes laiks palielināsies, būs lielāka birokrātija, un cena pieaugs no 35 līdz 80 eiro.
ES valstis, pēc Lipavkas teiktā, joprojām nav panākušas vienprātību. Eiropas amatpersonas Bloomberg norāda, ka vīzu režīma atvieglošanas līguma atcelšana ir pirmais solis, taču vairākas valstis, tostarp Igaunija, vēlas drastiskāku rīcību.
Ideju pārtraukt Šengenas vīzu izsniegšanu krieviem augusta sākumā izvirzīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pēc kura domām par karu ir atbildīgi visi Krievijas Federācijas iedzīvotāji, jo ”viņi izvēlējās tādu valdību un ar to necīnās.” Krieviem vajadzētu “dzīvot savā pasaulē, līdz viņi maina savu filozofiju”, sacīja Zelenskis.
Viņa ideju atbalstīja Baltijas valstis, tostarp Igaunija, kuras premjerministre Kaja Kallasa sacīja, ka “viesoties Eiropā ir privilēģija, nevis cilvēktiesības”. Viņai pievienojās Somijas premjerministre Sanna Marina, kura sacīja, ka krieviem nevajadzētu ļaut “dzīvot normālu dzīvi”, kamēr Kremlis izvērš karu.
Ideju pazemināt dzelzs priekškaru atbalstīja Slovākija, Slovēnija, Polija un Dānija. Pret iebilda Portugāle, Grieķija, Kipra, Francija, Nīderlande un Vācija.
Ja nebūs Eiropas mēroga aizlieguma, Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Polija var pieņemt “reģionālu risinājumu”, otrdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis.
Kopš 16. augusta Somija ir 10 reizes samazinājusi Šengenas vīzu izsniegšanu krieviem: 1000 pieteikumu vietā tiek pieņemti tikai 500, no kuriem tikai 100 ir tūristu vīzām, bet galvenā daļa ir darbam, mācībām un braucieniem pie radiniekiem.
No 11. augusta Igaunija slēdza robežas Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām, kuras tā izsniedza pati, bet no 17. augusta – visu vīzu īpašniekiem.
Krievijas iedzīvotāju skaits Eiropas Savienībā “diemžēl” turpina pieaugt un augusta pirmajā nedēļā sasniedza 850 000, sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, piebilstot, ka ir nepieciešams Viseiropas vīzu aizliegums.
