Aptuveni 12 līdz 18 mēnešus pēc hospitalizācijas COVID-19 dēļ pacientu garīgās prasmes ievērojami pasliktinās. Novērotais “kognitīvais deficīts” ir līdzvērtīgs 20 gadu normālai cilvēka novecošanai. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki no Liverpūles Universitātes, Londonas King’s College un Kembridžas Universitātes pētījumā, kas publicēts Nature Medicine.
Pētījumā iegūtie rezultāti korelē ar smadzeņu tilpuma samazināšanos galvenajās zonās MRI (magnētiskās rezonanses attēlveidošanas) attēlos, kā arī ar neparasti augstu olbaltumvielu līmeni asinīs, atzīmēja eksperti. Viņi uzsvēra, ka viņu darbs ir saistīts ar pacientiem, kuri pārcietuši smagu Covid formu, tāpēc izdarītos secinājumus nav nepieciešams ekstrapolēt uz visu ar infekciju saskārušos cilvēku pieredzi.
“Tomēr visu pārbaudīto kognitīvo prasmju deficīta apjoms un saistība ar traumatisku smadzeņu traumu, kas konstatēta smadzeņu skenēšanas un asins analīzēs, sniedz līdz šim skaidrākos pierādījumus tam, ka COVID var būtiski ietekmēt smadzenes un garīgo veselību ilgi pēc atveseļošanās no elpošanas problēmām”, teikts zinātnieku paziņojumā.
Šajā pētījumā tika analizēti dati no 351 pacienta ar Covid-19, kuriem visiem bija nepieciešama hospitalizācija. Cilvēkiem ar akūtām neiroloģiskām komplikācijām un bez tām bija ievērojami sliktāki kognitīvie rādītāji, nekā varētu sagaidīt pēc viņu dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa.
Saskaņā ar Dr Grētas Vudas no Liverpūles universitātes teikto, daudzi pacienti pēc hospitalizācijas sūdzas par tā saukto “smadzeņu miglu”. Šo stāvokli raksturo
atmiņas traucējumi;
problēmas ar koncentrēšanos;
apjukums;
problēmas ar domāšanas skaidrību.
Liverpūles universitātes neiroloģijas profesors Benedikts Maikls sacīja, ka pētījums liecina, ka hospitalizācija ar COVID-19 var izraisīt “globālus, objektīvi izmērāmus kognitīvos traucējumus”. Viņš uzsvēra, ka saistība ar smadzeņu šūnu bojājumu biomarķieriem asinīs un smadzeņu reģionu saraušanos MRI skenēs liecina, ka procesa pamatā var būt izmērāmi bioloģiskie mehānismi.
“Tagad ir ļoti svarīgi veikt ilgtermiņa pētījumus, lai noteiktu, kā šie pacienti atveseļojas vai kas var pasliktināt viņu stāvokli, un noskaidrotu, vai tas ir unikāls attiecībā uz COVID-19 vai bieži sastopamiem smadzeņu bojājumiem citu infekciju gadījumā,” sacīja Londonas Karaliskās koledžas profesors Džeroms Brīns
