Jau kopš Latvijas un Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL tīkla, esam centušies dažādos veidos mazināt Latvijai naidīgo spēku naratīvus par to ”cik labi bija ar Krievijas vadiem”, tāpēc šis būs kārtējais raksts šajā virzienā. Ievadā tikai uzsvērsim, ka šobrīd Krievijā elektrības cenas vidēji ir ap 5-6 eirocentiem par 1 kilovatstundu. Savukārt, vidējā pensija ir ap 240 eiro.
Kā ziņo Krievijas mediji, elektroenerģijas cenas iedzīvotājiem laikā no 2025. līdz 2028. gadam pieaugs gandrīz 1,5 reizes. Prognozētā inflācija 7–8% apmērā vairs neskaitās kā pamatojums. Caurumus monopoluzņēmumu budžetos tagad aizpilda parastie pilsoņi. “Laimes vēstules” ar paaugstinātiem tarifiem pienāks jau 1. jūlijā.
No 2025. gada 1. jūlija elektroenerģijas tarifi iedzīvotājiem pieaugs par 12,6%. Tas ir 1,5 reizes augstāk nekā prognozētā inflācija, kurai saskaņā ar Krievijas Centrālās bankas prognozēm šogad vajadzētu palēnināties līdz 7–8% un nākamgad sasniegt 4%. Solījums krieviem nepaaugstināt valsts regulētos mājokļu un komunālo pakalpojumu tarifus virs inflācijas, iespējams, paliks atmiņā tikai kā vēlēšanu priekšvakara solījums. Tagad iedzīvotājiem pašiem jārisina enerģētikas darbinieku neatliekamās problēmas.
Kā mainīsies elektroenerģijas tarifi tuvākajā nākotnē?
No 2026. gada 1. jūlija elektroenerģijas cenas pieaugs par 9,3% (2,3 reizes vairāk nekā prognozētā inflācija). Saskaņā ar Ekonomiskās attīstības ministrijas sniegto Krievijas Federācijas sociālekonomiskās attīstības prognozi, 2027. gadā tarifs tiks indeksēts par 6,9%, bet 2028. gadā – par 4,9%.
Kopumā pieaugums trīs gadu laikā sasniegs 21,1 %. Pieskaitīsim šogad gaidāmo pieaugumu un pagājušā gada indeksāciju 8,9% apmērā, un iegūstam tarifu pieaugumu 42,6% apmērā
Kā paskaidroja Valsts domes Būvniecības un mājokļu un komunālo pakalpojumu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vladimirs Košeļevs, cenas pieaugs “palielinātu investīciju dēļ jaunas paaudzes tehnoloģiju būvniecībā”. Viņš norādīja, ka pirms trim gadiem vairāk nekā pusei no aptuveni 1600 teritoriālo tīklu organizācijām nebija plānu ieguldīt naudu infrastruktūrā. Vienlaikus viņi saņēma “augstus tarifu ieņēmumus”. Vienkārši sakot, viņi pelnīja naudu no patērētājiem un neko neieguldīja attīstībā.
Tagad tīkla organizāciju skaits ir samazināts par trešdaļu. Atlikušajiem tika noteiktas prasības transformatora jaudai un līnijas garumam, un par atbilstību šiem jaunajiem kritērijiem maksa atkal tika pārnesta uz patērētāju pleciem.
Starp citu, krieviem vairs nav drošības robežas pastāvīgai mājokļu un komunālo pakalpojumu tarifu indeksācijai. Piemēram, pensionāri jau tagad komunālo pakalpojumu apmaksai tērē līdz pat 30% no saviem ienākumiem. Pārējais tiek tērēts pārtikai un zālēm. Piemēram, februārī, ņemot vērā divciparu inflāciju 2024. gadā, Krievijas pensionāri saņēma tikai 2,2% pensijas pieaugumu jeb indeksāciju, bet pat šīs drupačas “apēdīs” mājokļu un komunālie pakalpojumi.
